Jau vairākus gadus Krievijas Federācijas Centrālā banka ir cieši uzraudzījusi kredītiestāžu darbu, bieži ierobežojot to darbību un atņemot licences par likuma pārkāpumiem. Viena no pazīmēm, ka kredītiestādei ir nepatikšanas, ir pagaidu administrācijas ieviešana bankā.
Pagaidu administrācijas ieviešana bankā būtībā nozīmē to, ka pašreizējā kredītiestādes vadība ir pilnībā un pilnībā noņemta no vadības. Visus darba jautājumus no šī brīža izlemj pagaidu iestāde.
Speciālistus, kuri kļūs par pagaidu administrācijas locekļiem, parasti izraugās un ieceļ pilnvaroti Krievijas Bankas reģionālās nodaļas pārstāvji. Dažos gadījumos problēmu bankas pārvaldības funkcijas tiek piešķirtas Noguldījumu apdrošināšanas aģentūrai.
Pagaidu administrācijas galvenais uzdevums ir atrast un novērst pārkāpumus kredītiestādes darbā. Pēc rūpīgas un visaptverošas pārbaudes seko līdzsvarots lēmums par bankas turpmāko likteni. Tā var būt tikai radikāla finanšu atgūšana vai licences anulēšana.
Pagaidu administrācijas ieviešanas iemesls ir tāds, ka bankas vadība nespēj tikt galā ar tās funkcionālajiem pienākumiem. Bieži šāda lēmuma iemesls ir bankas nespēja izpildīt savas saistības pret kreditoriem, kā arī naudas trūkums vai pilnīga neesamība kontos. Šādos gadījumos regulators ievieš trīs mēnešu moratoriju bankas saistību izpildei. Centrālās bankas ieviestie pagaidu vadītāji sāk pārbaudīt grūtībās nonākušās bankas finansiālo stāvokli.
Pagaidu administrāciju var iecelt, ja pārskatu revīzijas laikā atklājas, ka bankas kapitāla līmenis gada laikā ir samazinājies par trešdaļu no maksimālā, kā arī ar kritisku likviditātes samazināšanos. Šie ir nozīmīgākie kredītiestādes finanšu pārskatu parametri.
Gadās, ka banka nepilda Centrālās bankas prasības. Šajā gadījumā finanšu regulators bieži izvirza prasību mainīt bankas vadību un iesaka radikāli atjaunot aktīvus. Ja pasākumi netiek veikti, sāk darboties pagaidu pārvalde, kas precīzi nodarbojas ar Centrālās bankas izvirzīto prasību izpildi.
Parasti pagaidu administrācija veic bankas rehabilitācijas darbu sešu mēnešu laikā. Šajā periodā speciālisti var labi ieskicēt problēmu loku un izstrādāt optimālus risinājumus to novēršanai. Parasti pārbaudē pārkāpumi tiek atklāti daudz agrāk nekā šī perioda beigas. Procesa iznākums ir vai nu bankas reorganizācija, vai galīgā licences atsaukšana.
Moratorija noteikšana un licences atsaukšana ir apdrošināšanas gadījumi, tāpēc bankas noguldītāji var arī vērsties Noguldījumu apdrošināšanas aģentūrā par pienākošajiem maksājumiem. Tiesības saņemt likumā noteikto kompensāciju bankas klienti saņem divas nedēļas pēc moratorija ieviešanas saistību izpildei pret kreditoriem. Jāatceras, ka līdz pārbaudes beigām līdzekļu izlaišanai parasti tiek noteikti ierobežojumi, un skaidras naudas darījumi tiek apturēti.
Pagaidu administrācijas ieviešana bankā tiek uzskatīta par vismaz pazīmi Centrālās bankas neuzticībai kredītiestādes vadībai. Nemierīgajā bankas klientiem ir rūpīgi jāseko jaunumiem par pagaidu administrācijas darbu. Tas prasīs arī pacietību, jo kredītiestādes klientu vajadzību apmierināšana nav starp galvenajām pagaidu administrācijas atrisinātajām problēmām.