Nepieciešamība ziņot bankai par līdzekļu izlietojumu rodas tikai saņemot mērķtiecīgus aizdevumus. Atbildība, kas aizņēmējam draud par naudas nepareizu izmantošanu, ir noteikta aizdevuma līgumā.
Indivīdu atbildība par naudas līdzekļu nepareizu izmantošanu
Atbildība par naudas līdzekļu nepareizu izmantošanu var rasties tikai mērķtiecīga aizdevuma gadījumā. Tās pēdējā laikā kļūst arvien populārākas, jo tām ir zemākas procentu likmes. Šajā gadījumā bankas piešķir lielu nozīmi naudas plānotās izmantošanas kontrolei, jo kreditēšanas priekšmets ir arī ķīlas priekšmets.
Kas attiecas uz mērķtiecīgiem aizdevumiem, kurus visbiežāk izsniedz naudas aizdevumu veidā, bankas bieži interesējas par aizdevuma saņemšanas mērķi, taču tās nav iesaistītas pārbaudē, kur šī nauda patiesībā nonāca. Bankām šajā gadījumā galvenais ir tas, ka lietotājs regulāri veic maksājumus par aizdevumu.
Ir vērts atzīmēt, ka individuālam aizņēmējam būs ārkārtīgi problemātiski tērēt naudu neatbilstoši. Fakts ir tāds, ka lielākā daļa banku papildus apdrošina sevi un nekavējoties pārskaita naudu uz pārdevēja kontu un nedod to pircējiem. Piemēram, kad tiek izsniegta hipotēka, nauda nekavējoties tiek pārskaitīta uz izstrādātāja kontu, un, izsniedzot automašīnas aizdevumu, tā tiek pārskaitīta par labu automašīnu tirgotājam. Bankas iepriekš pārbauda šīs tirdzniecības vietas, vai nav aizdomu par krāpšanu. Ja tirdzniecības vieta neiztur bankas rādītājus, tad pat uzticamākajam un apzinīgākajam aizņēmējam aizdevums tiks atteikts.
Atbildība par kredītlīdzekļu nepareizu izmantošanu būtu jāprecizē aizdevuma līgumā. Tie var būt sodi vai bankas prasība nekavējoties atgriezt visu aizdevuma summu. Šādam aizņēmējam ar lielu varbūtības pakāpi nākotnē būs problēmas ar kredītu saņemšanu.
Sliktākais, kas var apdraudēt naudas nepareizu izmantošanu, ir kriminālvajāšana, jo uz šādām darbībām var attiekties
Art. 159 Krievijas Federācijas Kriminālkodekss "Krāpšana".
Juridisko personu atbildība par līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu
Vairumā gadījumu mērķauditorija ir aizdevumi, kurus piesaista individuāli uzņēmēji un juridiskas personas. Tie ir paredzēti īpašiem mērķiem. Tā var būt investīciju projekta īstenošana vai apgrozāmo līdzekļu papildināšana.
Līguma noteikumu izpildi kontrolē bankas darbinieks, savācot darījumu apliecinošus dokumentus (līgums, rēķins, rēķins utt.), Kā arī regulāri analizējot kustības uzņēmuma kontā.
Iemesli bankas uzmanībai naudas tērēšanas jomās ir tādi, ka, piešķirot aizdevumu, naudas atdošanas prognoze ir balstīta tieši uz aizdevuma iegūšanas mērķiem. Nepareizas izmantošanas gadījumā uzņēmumam, piemēram, var nebūt pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu, un tam būs jāpārfinansē citā bankā, kas rada bankrota riskus.
Ja tiks atklāti naudas nepareizas izmantošanas fakti, banka sniegs atbilstošu novērtējumu par aizņēmēja uzticamību. Tas radīs zināmas problēmas jauna aizdevuma saņemšanā, nodrošinot jaunu kredītlīnijas daļu. Bankai ir arī tiesības pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu.
