Jebkurš bizness cenšas palielināt uzņēmuma peļņu un stabilu izaugsmi. Katrs uzņēmums izstrādā attīstības stratēģiju, kuras mērķis ir atrast un saglabāt uzņēmuma konkurences priekšrocības. Tirgus iekarošanai ir dažādu veidu stratēģijas un pasākumu kopumi.
Diferencēšanas stratēģija
Diezgan svarīgs pasākums, kas vērsts uz uzņēmuma attīstību, ir piedāvātā produkta vai pakalpojuma patērētāja vērtības izpēte. Šim nolūkam uzņēmums veic mārketinga izpēti un pēta vislielāko klientu pieprasījumu. Pastāvīgi tiek meklēti veidi, kā attīstīt jaunus biznesa virzienus, kas spēj paplašināt sortimentu un nodrošināt klientiem augstu apkalpošanas līmeni. Pamatojoties uz analītiskajiem datiem, uzņēmums cenšas uzlabot ražoto produktu un sākt ražot jaunus produktus šajā nozarē. Jauna produkta izlaišanai uzņēmums novērtē savu kompetenci un pircēju vajadzības pēc šī produkta. Ir arī pastiprināti meklēti jauni pārdošanas tirgi un reģionāla uzraudzība, lai identificētu potenciālos patērētājus.
Izmaksu samazināšana
Viens no populārākajiem soļiem uzņēmuma stratēģijā ir censties panākt maksimālu izmaksu ietaupījumu. Lai to izdarītu, tiek analizēta darbinieku efektivitāte un, ja nepieciešams, tiek pieņemts lēmums samazināt personālu. Tiek meklētas jaunas tehnoloģijas, kas nodrošina maksimālu ražošanas apjomu ar mūsdienīga tehniskā aprīkojuma palīdzību, kā arī tiešā darbaspēka līdzdalības ražošanas procesā samazināšanās rezultātā.
Koncentrēšanās princips
Uzņēmums koncentrējas uz konkurences priekšrocību maksimālu izmantošanu uzņēmuma darbā. Tajā pašā laikā tā cenšas samazināt savu darbību tajās jomās, kuras konkurenti ir visveiksmīgāk attīstījuši. Apzināta darbību veidošana notiek noteiktā tirgus segmentā, kur uzņēmumam nav līdzvērtīgu kvalitātes, pakalpojumu un inovācijas ziņā.
Integrācijas stratēģija
Ņemot vērā uzņēmuma attīstības plānus, uzņēmums meklē veidus, kā paplašināt biznesu, integrējot jaunas struktūras. Šim nolūkam tiek iegādāti komercobjekti un tiek atvērtas jaunas uzņēmuma filiāles. Dažos gadījumos meitasuzņēmumi tiek izveidoti, lai paplašinātu struktūru un palielinātu piedāvājumu. Citos gadījumos tiek noslēgti līgumi par kopīgu sadarbību ar firmām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus. Šī situācija rodas, ja uzņēmums nespēj patstāvīgi pārdot lielu produktu apjomu. Šis attīstības modelis ir raksturīgs diezgan spēcīgiem uzņēmumiem, kuri ir sasnieguši stabilitāti savā darbībā un kuriem ir brīva līdzekļu aprite.
