Finanšu sviras (vai finanšu sviras) atspoguļo uzņēmuma parāda un pašu kapitāla attiecību. Jo zemāka tā vērtība, jo stabilāka tiek uzskatīta uzņēmuma pozīcija, un tā darbība ir mazāk riskanta.
Finanšu sviras jēdziens un tā ekonomiskā nozīme
Jebkura komerciāla darbība ir saistīta ar noteiktiem riskiem. Ja tos nosaka kapitāla avotu struktūra, tie pieder finanšu risku grupai. To vissvarīgākā iezīme ir pašu kapitāla un aizņemto līdzekļu attiecība. Galu galā ārējā finansējuma piesaiste ir saistīta ar procentu samaksu par tā izmantošanu. Tāpēc negatīvu ekonomisko rādītāju gadījumā (piemēram, ar pārdošanas apjomu samazināšanos, personāla problēmām utt.) Uzņēmumam var būt nepanesama parāda nasta. Tajā pašā laikā cena par papildus piesaistīto kapitālu pieaugs.
Finanšu sviras rodas, ja uzņēmums izmanto aizņemtos līdzekļus. Par normālu tiek uzskatīta situācija, kad maksājums par aizņemto kapitālu ir mazāks par tā nesamo peļņu. Kad šī papildu peļņa tiek summēta ar ienākumiem, kas saņemti no pamatkapitāla, tiek novērots rentabilitātes pieaugums.
Preču un akciju tirgū finanšu sviras ir maržas prasības, t.i. depozīta summas attiecība pret darījuma kopējo vērtību. Šo attiecību sauc par sviras efektu.
Sviras rādītājs ir tieši proporcionāls uzņēmuma finanšu riskam un atspoguļo aizņemto līdzekļu daļu finansējumā. To aprēķina kā ilgtermiņa un īstermiņa saistību summas attiecību pret uzņēmuma pašu līdzekļiem.
Tās aprēķins ir nepieciešams, lai kontrolētu līdzekļu avotu struktūru. Šī rādītāja normālā vērtība ir no 0,5 līdz 0,8. Augstu koeficienta vērtību var atļauties uzņēmumi, kuriem ir stabila un labi prognozējama finanšu rādītāju dinamika, kā arī uzņēmumi ar augstu likvīdo aktīvu - tirdzniecības, pārdošanas, banku - īpatsvaru.
Aizņemtā kapitāla efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no aktīvu atdeves un aizdevuma procentu likmes. Ja rentabilitāte ir zemāka par likmi, tad nav izdevīgi izmantot aizņemto kapitālu.
Finanšu sviras efekta aprēķins
Lai noteiktu korelāciju starp finanšu sviru un kapitāla atdevi, tiek izmantots rādītājs, ko sauc par finanšu sviras efektu. Tās būtība slēpjas faktā, ka tas atspoguļo to, cik lielu kapitālu palielina pamatkapitāls, izmantojot aizņēmumus.
Finanšu sviras efekts rodas starpības starp aktīvu atdevi un aizņemto līdzekļu izmaksām. Lai to aprēķinātu, tiek izmantots daudzfaktoru modelis.
Aprēķina formula ir DFL = (ROAEBIT-WACLC) * (1-TRP / 100) * LC / EC. Šajā formulā ROAEBIT ir aktīvu atdeve, kas aprēķināta, izmantojot peļņu pirms procentiem un nodokļiem (EBIT),%; WACLC - aizņemtā kapitāla vidējās svērtās izmaksas,%; EK ir pamatkapitāla gada vidējā summa; LC ir vidējā aizņemtā kapitāla summa gadā; RP - ienākuma nodokļa likme,%. Ieteicamā vērtība šim rādītājam ir robežās no 0,33 līdz 0,5.
