Pašreizējie darba tiesību akti atļauj aizstāt ar naudas kompensāciju tikai to darbinieku atvaļinājuma daļu, kas pārsniedz divdesmit astoņas kalendārās dienas. Tajā pašā laikā norādītā aizstāšana ir darba devēja tiesības, kurš var noraidīt darbiniekam šādu lūgumu.
Daži darba ņēmēji nav ieinteresēti atvaļinājuma faktiskajā izmantošanā, tāpēc viņi lūdz darba devēju aizstāt to ar naudas kompensāciju. Darba likumdošana pieļauj šādu nomaiņu, taču to būtiski ierobežo vajadzība nodrošināt darbiniekam tiesības uz atpūtu. Tāpēc jūs varat aizstāt tikai to atvaļinājuma daļu, kas pārsniedz standarta divdesmit astoņas kalendārās dienas. Šī daļa ir pieejama tiem darbiniekiem, kuriem ir papildu ikgadējais atvaļinājums, kā arī darbiniekiem ar pagarinātām atvaļinājumiem. Lielākā daļa pilsoņu atpūšas vismaz divdesmit astoņas dienas, tāpēc jebkuras šādas brīvdienas daļas nomaiņa ir nopietns organizācijas pārkāpums.
Kā tiek noformēta atvaļinājuma aizstāšana ar naudas kompensāciju?
Ja darbiniekam ir daļa atvaļinājuma, kuru var aizstāt ar kompensāciju, ņemot vērā iepriekš minētos ierobežojumus, tad viņam jāraksta vadītājam adresēts paziņojums ar atbilstošu pieprasījumu. Darba devējs var apmierināt šo pieprasījumu vai atteikt darbiniekam, jo viņam nav pienākuma daļu atvaļinājuma aizstāt ar šādu samaksu. Ja pieteikums ir apmierināts, tad organizācija izdod rīkojumu, uz kura pamata atvaļinājuma daļa tiek aizstāta ar materiālo kompensāciju. Šī rīkojuma forma nav normatīvi apstiprināta, tāpēc katrs uzņēmums var izmantot iekšējos dokumentu paraugus. Tajā pašā laikā darbinieks saglabā tiesības lūgt aizstāt jebkuru atvaļinājuma dienu skaitu, kas pārsniedz standarta ilgumu - divdesmit astoņas dienas.
Kādos gadījumos daļu atvaļinājuma nav iespējams aizstāt ar kompensāciju?
Dažās situācijās naudas atlīdzības izmaksa par daļu no atvaļinājuma būs nelikumīga pat tad, ja darbiniekam ir pagarinātas vai papildu brīvdienas. Tātad ir likumīgi aizliegts veikt šādu aizstāšanu attiecībā uz darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, grūtniecēm. Ja darbinieks veic darbības kaitīgos vai bīstamos apstākļos, par kuriem viņam pienākas papildu atvaļinājums, tad noteikto atpūtas laiku nevar finansiāli kompensēt. Visbeidzot, kad ikgadējais atvaļinājums tiek pārcelts uz nākamo darba gadu, darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam abas atvaļinājumus pilnā apjomā (tas ir, divas reizes uz divdesmit astoņām dienām), vienu no tām nevar aizstāt ar kompensāciju.
