Apdrošināšana, piesakoties aizdevumam, krieviem ir ļoti sāpīgs jautājums. Neskatoties uz to, ka šis process būtībā pavada hipotēkas reģistrāciju, tas rada ļoti pretrunīgus viedokļus. Daži uzskata, ka apdrošināšanas klātbūtne ir Krievijas banku sistēmas civilizācijas pazīme, un tās reģistrācija apstiprina aizņēmēja atbildību, gudrību un tālredzību. Citi, gluži pretēji, apdrošināšanā nesaskata nekādu labumu, uzskatot šo pakalpojumu tikai par papildu izmaksu posteni.
Brīvprātīga obligātā hipotēkas aizdevuma apdrošināšana
Galvenais normatīvais akts, kas regulē hipotēku attiecības, ir 1998. gada federālais likums Nr. 102 “Par hipotēku”. Apdrošināšanas jautājums ir izklāstīts likuma 31. pantā. Šajā rakstā ir noteikts, ka aizņēmējam ir pienākums apdrošināt nodrošinājumu pret iespējamiem zaudējumiem uz sava rēķina. Parasti dzīvojamais nekustamais īpašums, kas iegādāts uz kredīta, darbojas kā hipotēkas aizdevuma nodrošinājums.
Tādējādi izrādās, ka aizņēmējam ir pienākums apdrošināt tikai uz aizņemto līdzekļu rēķina iegūto mantu, un viss pārējais (īpašumtiesību apdrošināšana, dzīvības un veselības apdrošināšana) tiek veikts pēc brīvprātības principa. Tomēr baņķieri nelaiž garām iespēju nopelnīt vairāk, un apdrošinātāji labprāt atbalsta šādu banku iniciatīvu. Tātad hipotēkas kreditēšanas līgumā jūs bieži varat atrast tādu klauzulu kā "hipotēkas aizdevuma visaptveroša apdrošināšana", un, ja aizņēmējs atsakās izpildīt šīs programmas prasības, banka vienkārši atsakās izsniegt aizdevumu. Tiesa, šī tendence ir krasi mainījusies pēc krīzes laikiem, kad aizņēmēji nespēja samaksāt par dārgu apdrošināšanu un daudzas bankas bija spiestas atteikties no "visaptverošās apdrošināšanas".
Bet kredītorganizācijas pat šādā situācijā atrada izeju, vienlaikus izstrādājot vairākas hipotēku programmas. Programmām, kas neparedz obligāto "visaptverošo apdrošināšanu", hipotēkas likme būs augstāka par aptuveni 2-3%. Turklāt pāris procentu starpība ir tālu no galīgā skaitļa. Piemēram, daži baņķieri nosaka šo procentu likmju diapazonu 8-10 punktos. Protams, pat pēc aptuveniem aprēķiniem aizņēmēji izdara izvēli par labu hipotēkas iegūšanai ar visiem apdrošināšanas veidiem.
Ko mēs apdrošinām un cik tas maksā?
Hipotēku apdrošināšana uzņemas vairāku rakstu klātbūtni vienlaikus, katram no tiem ir savas izmaksas. Šķiet, ka, ja likums uzliek par pienākumu apdrošināt ķīlu, tad šāda veida apdrošināšanu var padarīt visdārgāko, taču apdrošinātāji dod priekšroku pelnīt naudu par aizņēmēju darba spēju, dzīvību un veselību. Šī pakalpojuma izmaksas ir vidēji 1-2% no hipotēkas aizdevuma lieluma. Turklāt, jo riskantāka ir aizņēmēja dzīve, jo dārgāk viņam maksās šis pakalpojums. Tātad apdrošināšanā tiks ņemts vērā aizņēmēja vecums (jo vairāk gadu, jo dārgāka apdrošināšana), dzimums (sievietēm tas ir lētāk, jo pēc statistikas viņi dzīvo ilgāk), veselības stāvoklis (apdrošinātāji to atzīst no vārdiem klienta, bet dažas apdrošināšanas sabiedrības ir spiestas iesniegt izziņu par pilnīgu medicīnisko pārbaudi).
Cits apdrošināšanas pakalpojumu veids, kas pavada hipotēku, ir īpašumtiesību apdrošināšana. Šī pakalpojuma izmaksas būs atkarīgas no iegādātā īpašuma "vēstures". Ja tas pieder primārajam tirgum, tad riski ir minimāli un izmaksas ir atbilstošas. Ja mājokli iegādājas otrreizējā tirgū, tad ievērojami palielinās pašreizējā īpašnieka īpašuma atņemšanas risks, kas savukārt ietekmēs apdrošināšanas izmaksas.
Nodrošinājuma apdrošināšana ir saraksta beigās un tiek uzskatīta par lētāko apdrošināšanas pakalpojumu (no 0,05 līdz 0,1%). Ir arī vērts atzīmēt, ka aizņēmējs var apdrošināties tikai bankas akreditētā apdrošināšanas sabiedrībā, kas attiecīgi liedz viņam izvēli. Lai gan saskaņā ar likumu aizņēmējam ir tiesības izvēlēties apdrošinātāju un piedāvāt to kredītiestādei, taču tas, vai viņš tiks akreditēts, ir ļoti pretrunīgs jautājums.
