Parasti vērtspapīri tirgū tiek tirgoti diezgan brīvi. Finanšu instrumentu akciju, obligāciju un atvasinājumu īpašniekiem ir iespēja rīkoties ar tiem pēc saviem ieskatiem. Laika gaitā sabiedrībā radās nepieciešamība racionalizēt darbību ar papīra aktīviem. Tieši šādiem nolūkiem tika izveidotas īpašas iestādes, kas pulcēja vērtspapīru pircējus un pārdevējus, kas kļuva pazīstami kā biržas.
Fondu birža parasti ir akciju vai valstij piederoša organizācija, kas, veicot darījumus ar visdažādākajiem vērtspapīriem, nodrošina telpas norēķiniem un informācijas pakalpojumiem. Tajā pašā laikā birža regulē tirgus dalībnieku darbību, sniedzot viņiem noteiktas garantijas un saņemot komisijas maksu par saviem starpniecības pakalpojumiem.
Mūsdienās lielākajā daļā rūpnieciski attīstīto valstu lielāko daļu ilgtermiņa ieguldījumu veic tieši ar biržas palīdzību. Akciju cenu, tas ir, runāšanu profesionālā valodā, to likmi nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecība. Vērtspapīru tirgus vērtība pastāvīgi svārstās, kas ļauj tirgus dalībniekiem gūt peļņu, veicot pirkšanas un pārdošanas darījumus.
Biržas lomu nosaka fakts, ka ar tām veiktās operācijas veicina līdzekļu piesaisti un to pārdali starp visdažādākajām sociālās ražošanas sfērām. Tirgus rādītāji, kas tiek izmantoti biržu praksē, kalpo kā sava veida "barometrs", kas ļauj noķert pasaules ekonomikas attīstības tendences.
Fondu biržas faktiski īslaicīgi apvieno iedzīvotāju un uzņēmumu brīvos līdzekļus un pārvieto tos starp saimnieciskās darbības subjektiem. Tajā pašā laikā tiek nodrošināta maksimāla tirdzniecības operāciju pārredzamība un strīdu gadījumā tiek garantēts šķīrējtiesas atbalsts. Zināmā mērā godīgu darījumu atslēga ir ētikas standartu kopums, kas ir noteikts apmaiņas dalībnieku rīcības kodekss.
Nepieredzējušam ārējam novērotājam tas var šķist neticami, taču birža tās dalībniekiem dod iespēju nopelnīt gan palielinoties akciju vērtībai, gan samazinoties. Ir tā sauktais "buļļu" tirgus, kad krājumi palielinās, un "lāču" tirgus, kurā vērtspapīri zaudē vērtību. Investori, kurus profesionālajā žargonā dēvē par "buļļiem", derības palielinās, savukārt "lāči", gluži pretēji, laimīgi berzē rokas, dzirdot vēl vienu informatīvu ziņojumu par akciju tirgus katastrofu.
Lielākās biržas atrodas Ņujorkā, Parīzē, Londonā, Tokijā un Frankfurtē pie Mainas. Krievijā ir vairākas biržas, no kurām lielākais tirdzniecības līmenis ir Maskavas birža, kas izveidojās pēc MICEX un RTS apvienošanās 2011. gadā un Sanktpēterburgas biržas.
