2008. gada globālā krīze izraisīja recesiju lielākajā daļā attīstīto valstu, un stresa līmenis finanšu tirgos sasniedza diezgan augstu līmeni. Ekonomiskā sabrukuma risks šobrīd karājas ar Damokla zobenu ne tikai privātajā sektorā, bet arī veselos štatos, no kuriem daudziem ir ievērojami ārējie un iekšējie parādi. Šajā sakarā pasaules finansisti ir izstrādājuši vairākas stratēģijas krīzes novēršanai.
Instrukcijas
1. solis
Atcerieties, ka gaidāmo krīzi var ierobežot tikai stingri pasākumi. Tomēr tie ietekmē ražošanas apjomu samazināšanos, kas savukārt negatīvi ietekmē ekonomiku. Tāpēc ir jāorganizē banku tīkls, kura mērķis ir finansēt noteiktu valsts struktūru un nodrošināt īstermiņa stimulu attīstībai.
2. solis
Īstenojiet kredītu atvieglojumus, jo pārmērīga parādsaistības un uzņēmējdarbības neveiksmes joprojām ir galvenā problēma, un monetārajai politikai ir ierobežota ietekme. Ideālo variantu Eiropas Centrālā banka pārskatīs ar lēmumu palielināt procentu likmes, jo prakse rāda, ka tas tikai pasliktina ekonomisko situāciju daudzās valstīs. Tas noved pie uzņēmējdarbības lejupslīdes, kam ir deflācijas ietekme uz preču, darbaspēka, pārdošanas un nekustamā īpašuma tirgu.
3. solis
Organizējiet valdības finansēšanas programmas, lai atjaunotu kredītu pieaugumu, stiprinot nepietiekami kapitalizētas bankas un kreditēšanas iestādes. Savukārt bankām jānosaka īstermiņa labvēlības periods likviditātes un kapitāla prasībām. Tāpat valstij būtu jāorganizē finansiāls atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem nav pietiekami daudz likvīdu aktīvu, lai saņemtu aizdevumus attīstībai.
4. solis
Nodrošiniet likviditāti šķīdinātāju stāvokļiem. Tas ļaus izvairīties no tirgus piekļuves zaudēšanas un straujiem starpību lēcieniem. Fakts ir tāds, ka, veicot iepriekš minētos pasākumus un stratēģijas, valdība uz laiku var zaudēt savu kredītspēju, tāpēc šādu valstu atbalstam ir jāorganizē liela mēroga stabilizācijas fonds.
