Savstarpējo ieguldījumu fondi (MIF) Krievijā darbojas kopš 1996. gada. To darbības pamatā ir mehānisms, ar kura palīdzību privātie ieguldītāji pārskaita naudu profesionālu vadītāju rokās un saņem peļņu no viņu darba.
Instrukcijas
1. solis
Kopfondi tiek veidoti ar mērķi iegūt peļņu no aktīvu pārvaldīšanas un sadalīt to starp akcionāriem proporcionāli viņu daļām. Fonda manta tiek veidota uz daļu - reģistrētu vērtspapīru rēķina, kas apliecina īpašnieka tiesības uz daļu no fonda.
2. solis
Kā darbojas kopfondi? Privātie investori pērk akcijas. Visa iekasētā nauda veido ieguldījumu fonda aktīvus. Profesionāli vadītāji tos izmanto, lai iegādātos akcijas, obligācijas, dārgmetālus un citus aktīvus, atkarībā no fonda nozares specifikas. Palielinoties to vērtībai, cena palielina arī daļu. Privāts ieguldītājs var pārdot akciju jebkurā laikā (vai saskaņā ar kopfonda noteikumiem), saņemot peļņu pirkšanas un pārdošanas cenu starpības veidā. Tajā pašā laikā ieguldījumu portfelis vienmēr tiek diversificēts, t.i. sadalīti starp dažādiem emitentiem. Tas samazina akcijas vērtības krituma risku.
3. solis
Tirgus kopfondus var klasificēt, pamatojoties uz dažādiem iemesliem. Tātad, atkarībā no iespējamās akcijas pirkšanas / pārdošanas laika, viņi atšķir atvērto (akciju var pārdot jebkurā laikā), slēgto (tikai kopfonda perioda beigās) un intervālu (ar fiksēts biežums, piemēram, reizi gadā). Investīciju ziņā izšķir akciju fondus, obligāciju fondus, jauktos fondus, indeksu fondus, hipotēku fondus utt.
4. solis
Kopfondu popularitāte ir saistīta ar to, ka tie ļauj parastam pilsonim, kuram nav īpašu zināšanu akciju tirgus jomā, gūt peļņu no operācijām ar vērtspapīriem. Šajā gadījumā viņiem ir jāpērk tikai akcijas, par pārējo atbildēs profesionāli vadītāji. Viņu izmaksas ir pieejamas visiem - akcijas cena ir vidēji 2-3 tūkstoši rubļu.
5. solis
Starp citām kopfondu priekšrocībām - stingra valsts kontrole pār viņu darbu. Bet tas vienlaikus ir arī kopfondu trūkums, jo privātajam ieguldītājam ieguldījumu virzieni nav ierobežoti.
6. solis
Kopfondu darbības mehānisms jau ir pierādījis savu efektivitāti pasaules praksē. Pateicoties kopfondiem, jūs varat iegūt lielāku rentabilitāti nekā no bankas noguldījumiem. Tas ir atkarīgs tikai no akciju portfelī iekļauto vērtspapīru dinamikas. Savukārt noguldījumu procentu likmes reti ir daudz augstākas nekā inflācija. Tomēr ieguldījumi kopfondos ir riskantāks ieguldījumu instruments nekā banku noguldījumi, un uz tiem neattiecas kompensācija uz valsts rēķina. Ekonomiskais ieguvums no akcijas iegādes ir arī tas, ka netiek aplikti ar nodokļiem tās īpašumtiesību periodā. Nodokli maksā tikai tad, kad akcija tiek pārdota.
