Vispopulārākā uzkrājumu iespēja krievu vidū ir banku noguldījumi. Ieguldījumus kopfondos var uzskatīt par alternatīvu tiem. Investīcijas akciju iegādē, kaut arī diezgan riskantas, var dot daudz lielāku atdevi nekā no noguldījumu procentiem. Tātad, kuru iespēju izvēlēties 2015. gadā?
Vai ir izdevīgi pirkt ieguldījumu fondu daļas (ieguldījumu fondu daļas)
Krievijas kopfondi pārdzīvo grūtus laikus. Pēc 2008. gada krīzes viņu popularitāte iedzīvotāju vidū strauji kritās, un uzticības līmenis samazinājās. Tā rezultātā notika privāto investoru līdzekļu aizplūde no kopfondiem. Bet varbūt šī situācija nav pamatota un riskus attaisno ienākumu palielināšanās?
2014. gadā līdzekļu aizplūšana no kopfondu kontiem sasniedza rekordaugstu līmeni - 15 miljardus ASV dolāru. Pīķis bija decembrī. Galvenais iemesls bija dziļa nacionālās valūtas devalvācija. Augsta inflācija un noguldījumu procentu likmju pieaugums bija citi iemesli līdzekļu aizplūšanai.
Tas viss padarīja Krievijas aktīvus nepievilcīgus, kuru vērtība strauji kritās. Tādējādi akciju vērtība samazinājās. Gan riskantāku akciju, gan obligāciju fondu darbība bija zema. Lai gan jāatzīmē, ka dažiem kopfondiem izdevās uzrādīt augstākus rezultātus nekā inflācija un pat vairāk nekā 70%.
Kā jūs varat novērtēt kopfondu izredzes uz 2015. gadu? Eksperti uzskata, ka šādiem ieguldījumiem jāpieiet ar vislielāko rūpību. Investīciju fondus, kas iegulda Krievijas akcijās, spēcīgi ietekmēs vājais rublis. Nav perspektīvas tā stiprināšanai pie pašreizējām zemajām naftas cenām. Turklāt pastāv augsts risks, ka Krievijas reitingi var tikt pazemināti, kas novedīs pie Krievijas vērtspapīru pārdošanas un vēl lielāka to vērtības krituma.
Scenārijā, kad reitings tiek mainīts uz vērtību, kas nav ieguldījuma vērtība, obligāciju tirgus arī nevarēs kļūt par panaceju. Pat Centrālās bankas likmes samazināšanās nenodrošinās obligāciju vērtības pieaugumu.
Vienīgā iespēja, ko eksperti iesaka, ir ārvalstu kapitāla fondi. Tas ir saistīts ar labajiem Amerikas ekonomikas rādītājiem, kā arī paredzamo kvantitatīvo atvieglojumu Eiropā. Tam vajadzētu izraisīt Amerikas un Eiropas vērtspapīru vērtības pieaugumu.
Patiešām, tagad ir tendence, ka investori, kas atstāj līdzekļus kopfondos, pārorientējas uz ārvalstu valūtas aktīviem. 2014. gadā fondi, kas vērsti uz Eiropas akciju un obligāciju tirgiem, uzrādīja noguldītāju līdzekļu pieaugumu.
Vai iemaksas uzvar?
Panika, kas Krievijas tirgū sākās 2014. gadā, noveda pie tā, ka noguldītāji sāka iztukšot savus bankas noguldījumus un ātrāk pārvērst tos pirkumos. Rezultātā bankas sāka paaugstināt likmes cīņā par katru klientu. Tātad decembra vidū TOP-10 banku vidējā likme sasniedza 15,3% un dažās pārsniedza 20%.
Arī ārvalstu valūtas noguldījumu procentu likmes sāka pieaugt un sasniedza 9-10%. Tas kopā ar paātrinātu rubļa devalvāciju 2014. gadā padarīja ārvalstu valūtas noguldījumus par līderiem rentabilitātes ziņā.
Paredzams, ka 2015. gadā likmes saglabāsies augstā līmenī likviditātes deficīta un Centrālās bankas augstās likmes dēļ, kas padara ieguldījumus diezgan rentablus.
Bet eksperti neiesaka visu naudu pārnest uz ārvalstu valūtas noguldījumiem, kad rublis ir devalvēts. Labāk ir atstāt lielāko daļu naudas tajā valūtā, kurā noguldītājs saņem ienākumus un sedz lielāko daļu izdevumu. Parasti tie ir rubļi. Pārējo naudu var ievietot depozītā ārvalstu valūtā.
Arguments par labu noguldījumiem ir fakts, ka, lai piesaistītu klientus bankām un novērstu banku krīzi Krievijā, valsts ir padarījusi noguldītāju nosacījumus rentablākus. Tagad apdrošināto noguldījumu slieksnis ir 1,4 miljoni rubļu. 700 tūkstošu rubļu vietāŠo summu garantēs valsts samaksa bankas bankrota gadījumā.
Tika paaugstināta arī noguldījumu likme, kas nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Rublju noguldījumiem tagad tas ir 18, 25%, ārvalstu valūtā - 9%. Ja likme ir augstāka, no pārsniegtās summas tiks samaksāts 35% nodoklis.
Kas ir vēlams 2015. gadā: kopfondi vai noguldījumi ir atkarīgi no riska, kuru ieguldītājs ir gatavs uzņemties. 2015. gads ir ļoti neprognozējams ieguldījumiem, taču tas var dot arī lielākus ienākumus.
Drīzāk kopfondus šodien var uzskatīt par ieguldījumu diversifikācijas veidu, un, protams, nevajadzētu tajos ieguldīt pēdējos ietaupījumus. Ja agrāk ieguldītājiem tika ieteikts ieguldīt kopfondos pietiekami ilgu laiku, tad tagad situācija ekonomikā mainās tik ātri, ka ieteicams veikt īsus ieguldījumus.
Eksperti iesaka īsu ieguldījumu periodu tiem, kas vēlas atvērt depozītu. Iespējams, 2015. gadā likmes pieaugs, un tas nākotnē ļaus izvietot līdzekļus ar lielāku peļņu. Daļu līdzekļu varat arī ievietot krājkontos, kas ietver daļēju izņemšanu. Tas nodrošinās lielāku brīvību pārvaldīt līdzekļus un ļaus ātri reaģēt uz izmaiņām tirgus apstākļos.
