Visi resursi, kas nepieciešami preču un pakalpojumu ražošanai, tradicionāli tiek sadalīti zemē, kapitālā, darbaspēkā, uzņēmējdarbības spējās, informācijā un zinātnē. Tie visi ir ražošanas faktori. Jebkurā ražošanas sistēmā ražošanas faktori tiek pārveidoti par konkrētiem produktiem vai pakalpojumiem.
No Ādama Smita ierosinātā tradicionālā ekonomiskā modeļa viedokļa ražošanas faktori ietver zemi, darbaspēku, kapitālu un uzņēmējdarbību. Daudzi mūsdienu ekonomiskie modeļi ietver arī zinātni, informāciju un laiku. Lai gan ne visi atzīst savu pienākumu un nepieciešamību.
Galvenie faktori
Zeme ir dabas resurss, kas nepieciešams pārtikas audzēšanai, lauksaimniecībai un dažādu objektu celtniecībai. Arī šis faktors ietver izejvielas.
Kapitāls - naudas un īpašuma resursi, kas nepieciešami peļņas gūšanai. Kapitāla avoti ir ģimenes uzkrājumi, uzņēmumu peļņa, valsts budžeti un dažādi fondi. Brīvu vai uz laiku brīvu kapitālu var izmantot jaunu nozaru radīšanai, lai gūtu peļņu.
Darbaspēks ir personas darba aktivitāte, kuras mērķis ir preču vai pakalpojumu ražošana. Plānotajā ekonomikā darbaspēks netika uzskatīts par preci, jo vadītājiem nebija darba ņēmēju trūkuma, un strādniekiem bija pastāvīga nodarbinātība un garantēta alga. Tirgus ekonomikā darbaspēks ir prece. Strādnieki pārdod savas spējas strādāt, un darba devēji maksā par darbu atbilstoši tā kvalitātei, daudzumam un šāda veida darba nepieciešamībai.
Uzņēmējdarbības spējas - personas vai personu grupas fiziskā un garīgā darbība, kuras mērķis ir apvienot visus uzskaitītos ražošanas faktorus, organizēt šo ražošanu un vadīt to. Uzņēmējam tiek prasīts ne tikai teorētiskas un praktiskas zināšanas daudzās jomās, kas saistītas ar viņa darbību, bet arī spēja pieņemt atbildīgus lēmumus un pamatoti riskēt.
Papildu faktori
Zinātne nav obligāta. Tas atspoguļo zinātniskos sasniegumus, kas nepieciešami daudzu veidu nozarēs, lai uzlabotu preču patērētāja īpašības, uzlabotu iekārtu un tehnoloģisko procesu kvalitāti, ieviestu progresīvas darba un uzņēmuma vadības metodes.
Laiks ir arī izvēles ražošanas faktors. Bet dažos gadījumos laiks, kas vajadzīgs, lai kaut ko izveidotu, kļūst par izšķirošu faktoru. Un tāpēc, lai iegūtu laiku, nepieciešams piesaistīt vairāk kapitāla un darbaspēka.
Informācija bieži vien nav atsevišķs ražošanas faktors. Bet līdz ar IT tehnoloģiju attīstību un to plašu ieviešanu visos biznesa procesos informācija kā faktors kļūst arvien nozīmīgāka. Informācija ietver ne tikai informācijas tehnoloģijas, bet arī informāciju par konkurentiem, potenciālajiem pircējiem, mārketinga informāciju utt.
