Marginal price - maksimālā vai minimālā pieņemamā cena par pārdoto produktu, kas tiek regulēta visā tā dzīves ciklā. Cenu griestu noteikšana ir iestāžu prerogatīva, piemērs ir cenu politika komunālo pakalpojumu, jo īpaši elektroenerģijas jomā.
Instrukcijas
1. solis
Cenu griestu noteikšana ir viens no valdības tirgus regulēšanas elementiem. Šīs valdības iejaukšanās tirdzniecības attiecību starp pircējiem un pārdevējiem mērķis ir radīt vidi, kurā viņu intereses ir pienācīgi krustotas. Cenu ierobežošana ļauj pasargāt patērētājus no nepamatotas pārcenošanas, inflācijas, monopolistiem, lai nodrošinātu valsts ekonomisko drošību kopumā.
2. solis
Parasti cenu griestu un koridoru noteikšana (cenu intervāls starp ārkārtīgi augstajām un ārkārtīgi zemajām cenām) attiecas uz šādiem produktu un pakalpojumu veidiem: gāze, elektrība, operācijas ar naftu, dārgmetāliem un akmeņiem, dzelzceļa transports; gaisa transports, pasta pakalpojumi, telekanālu un radio apraides, bēru pakalpojumi utt.
3. solis
Robežcenu aprēķina, izmantojot marginālās analīzes teoriju, kurā tiek izmantotas matemātiskas metodes, piemēram, diferenciālrēķins. Analīzes pamatā ir plānoto izmaksu un ieņēmumu salīdzinājums, kas var rasties no noteiktām aprēķinātās vērtības vērtībām. Tādējādi tiek iegūta optimālā cena, kurā patērētāju izdevumu un ražotāju peļņas attiecība pēc iespējas līdzsvaro viens otru.
4. solis
Robežcenas matemātiskās funkcijas joma ir vērtību kopums, kas tiek iegūts, mainot robežrādītājus, palielinot ražošanas apjomu par vienu vienību. Šajā gadījumā tiek ņemti vērā robežizmaksu, ieguvumu un lietderības jēdzieni. Funkciju grafikā ir tendence uz vērtību, pie kuras šo jēdzienu attiecība būs optimāla.
5. solis
Galvenais marginālās analīzes princips: ražošanas varianta sasniegšana, kurā robežas ieguvumi būs vienādi ar robežizmaksām. Sabiedrības ekonomiskā labklājība balstās uz to pašu principu, kura pamatā ir saprātīga resursu izmantošana preču vai pakalpojumu ražošanā, kas savukārt ļauj noteikt saprātīgas cenas, kas atbilst noteiktajām robežām.
