Bieži vien uzņēmumiem jebkādu iemeslu dēļ rodas zaudējumi, pateicoties to darbības finanšu rezultātiem. Šajā gadījumā obligāti jāaizpilda peļņas deklarācija. Nodokļu likumdošana reglamentē zaudējumu aprēķināšanas kārtību atkarībā no darījumiem, kuriem tie radušies.
Tas ir nepieciešams
- - ienākuma nodokļa deklarācija;
- - nodokļu likumi;
- - pārskata perioda finanšu pārskati;
- - organizācijas dokumenti.
Instrukcijas
1. solis
Uzņēmuma finanšu rezultāti, par kuriem tiek gūta peļņa, tiek iekļauti nodokļu bāzē un tiek aplikti ar nodokli pēc 24% likmes. Nodokļu likumdošanā ir noteikta īpaša zaudējumu aprēķināšanas procedūra. Tos var atpazīt daļēji, pakāpeniski vai vispār izslēgt no aprēķina.
2. solis
Nodokļu kodeksā ir saraksts ar darījumiem, par kuriem nevar atzīt zaudējumus. To summa tiek koriģēta. Zaudējumu summa tiek ierakstīta peļņas deklarācijas otrajā lapā 050. rindā. Turpmākajos pārskata periodos jūs varat tos iekļaut izdevumos. Tie tiks atzīti par papildu.
3. solis
Organizācijai ir tiesības pārnest zaudējumu summu uz nākamajiem pārskata periodiem. Ja uzņēmumi tie parādās vairākos ceturkšņos uzreiz, tad uzņēmums tos varēs ņemt vērā tikai tādā secībā, kādā tie tika saņemti.
4. solis
Ja nākamajā ceturksnī neiekļāvāt zaudējumu summu, to varat izdarīt vēlāk. Zaudējumi tiek pārnesti uz deviņiem gadiem, kad tie rodas.
5. solis
Ienākuma nodokļa deklarācijas otrajā lapā 020. rindā atspoguļota nodokļa bāze. 110. rindas zaudējumu summa var pārsniegt ar nodokli apliekamo peļņu, jo vairs nav ierobežojuma. Ar nodokļu likumdošanu tos atcēla 2007. gada 1. janvārī.
6. solis
Visiem uzņēmumiem, kas iekasē ienākuma nodokli, ir jāmaksā avansa maksājumi. Ja kārtējā periodā esat cietis zaudējumus un iepriekšējā periodā tika gūta peļņa, tad avanss jāaprēķina un jāpārskaita valsts budžetā.
7. solis
Ja iepriekšējā periodā esat saņēmis zaudējumus, kas tika pārnesti uz pārskata periodu, tad avansa summa būs nulle, ar nosacījumu, ka arī nodokļa bāze ir nulle.
