Krievijas atteikšanās nomaksāt ārējo parādu vai 1998. gada saistību neizpilde deva taustāmu triecienu krievu labklājībai. Tas noveda pie nopietnākās ekonomiskās krīzes Krievijā pēdējos gados. Tāpēc daudzi baidās no saistību nepildīšanas iespējas 2015. gadā.
Vai noklusējums 2015. gadā ir neizbēgams?
Oficiālās varas iestādes noliedz saistību neizpildes iespējamību Krievijā gan 2015. gadā, gan īstermiņā. Protams, daudzi ir skeptiski par valdības paziņojumiem. Galu galā 1998. gada noklusējums tika paziņots trīs dienas pēc tam, kad prezidents paziņoja, ka nebūs.
Krievu bailes par saistību neizpildes iespējamību 2015. gadā pastiprina ziņu parādīšanās no ārvalstu reitingu aģentūrām. 2015. gada janvārī Bloomberg iekļāva Krieviju to piecu valstu vidū, kurās saistību neizpilde, visticamāk, notiks tuvākajā nākotnē. Šajā pretreitingā Krievija apsteidz vairākas valstis, kurām ir spekulatīvs reitings - Libānu, Portugāli un Brazīliju.
Pazīstamais ekonomists D. Soross arī neizslēdza saistību neizpildes iespējamību Krievijā pretkrievisko sankciju un zemo naftas cenu rezultātā.
Janvāra sākumā Fitch pazemināja Krievijas reitingu līdz 'BBB-'. Šī ir reitinga pēdējā investīciju pakāpe, kurai seko atkritumu līmenis. Ko šie vērtējumi nozīmē? Tie ir paredzēti ieguldītājiem un informē viņus par finanšu saistību samaksas varbūtību un iespējamiem riskiem, pērkot valsts obligācijas. Jo augstāka ir reitinga pozīcija, jo zemāki riski.
Kā pazemināšanas iemeslu Fitch nosauca lielo atkarību no naftas cenām, Rietumu sankcijām un Centrālās bankas pamatlikmes palielināšanu (tas prasīs valsts atbalstu banku sektorā).
Krievijas reitingi no divām citām aģentūrām - Moody's un Standard & Poor's - apstājās zemākajā pirmsspekulācijas līmenī. Paredzams, ka Standard & Poor’s tuvākajās dienās pazeminās valsts kredītreitingu līdz nevēlamam līmenim. Par iemesliem tiek minēta monetārās politikas elastības samazināšanās. Ja tomēr notiek valsts reitinga pazemināšanās, tas var izraisīt paniku akciju tirgū, masveida Krievijas vērtspapīru pārdošanu un vēl lielāku rubļa vērtības samazināšanos.
Tomēr daudzi analītiķi nepiekrīt ārvalstu aģentūru pesimismam un uzskata, ka viņu lēmumi ir politiski neobjektīvi. Patiesībā Krievija 2015. gadā ir tālu no tā, kāda tā bija 1998. gadā. Zemais valsts parāda līmenis Krievijā, uzkrāto rezervju lielais lielums, kā arī nelielais budžeta deficīts (mazāk nekā 1% no IKP) rada varbūtību, ka noklusējums ir ļoti nenotverams.
Paredzams, ka naftas cenu pieaugums notiks 2015. gadā. Turklāt naftas cenu krituma negatīvo ietekmi kompensē elastīgais rubļa kurss. Galu galā Krievijas valdības saistības ir rubļos, savukārt galvenie ienākumi ir ārvalstu valūtā.
Defolts un devalvācija 2015. gadā
Daudzi krievi sajauc saistību neizpildes un devalvācijas jēdzienus un baidās no rubļa iespējamas neizpildes 2015. gadā. Patiesībā šīs ekonomiskās parādības atšķiras viena no otras. Defolts nozīmē valsts atteikšanos (neiespējamību) pildīt savas saistības. Piemēram, maksājumi saskaņā ar aizdevuma līgumiem vai obligācijām.
Devalvācija ir nacionālās valūtas vērtības samazināšanās process. Praksē saistību neizpildi bieži pavada valūtas kursa kritums. Piemēram, 1998. gada saistību neizpilde Krievijā izraisīja vairāk nekā divkāršu rubļa kritumu attiecībā pret dolāru.
