Rublis, dolāri, markas, lira, franki - visus šos nosaukumus vieno viens spēcīgs ekonomikas jēdziens, tie visi ir finanšu attiecību pamatā un ir pazīstami kā "nauda". Naudai ir ļoti specifiskas ekonomiskās un makroekonomiskās funkcijas. Viņi ir arī politisks regulators.
Nauda ir sava veida ekvivalents, kas nosaka īpašās proporcijas, kurās preces var salīdzināt vai korelēt, iemieso darbu, kas iztērēts, iegūstot konkrētu produktu jebkurā pasaules malā. Kauli, gliemežvāki, ādas, zelts, sudrabs - dažādos laikos naudas lomu spēlēja pilnīgi atšķirīgi, bet, protams, sabiedrībai nozīmīgi priekšmeti.
Nauda nosaka preču noteiktas vērtības mēru un ir īpašs maksāšanas līdzeklis, ko izmanto ne tikai preču apritē.
Naudas funkcionalitāte
Nauda ir ērts apgrozības līdzeklis, kas ļauj sabiedrībai izvairīties no atgriešanās pie primitīvas bartera apmaiņas, kas, protams, pazemina visu veidu preču vērtību.
Viena no vissvarīgākajām un izmantotākajām naudas funkcijām ir labi zināma uzkrāšanas funkcija, kas ļauj izmantot naudas absolūto likviditāti kavējumu vai citu neizbēgamu un steidzamu maksājumu gadījumā. Šāda jēdziena kā pasaules nauda ietvaros vissvarīgākie finanšu darījumi tiek veikti starp dažādu valstu iedzīvotājiem. Tie kalpo kā galvenais valūtas rezervju veidošanās avots, maksāšanas līdzeklis liela mēroga ekonomisko darījumu īstenošanā starp draudzīgām valstīm vai vienkārši preču vietējai iegādei ārpus pircēja mītnes valsts.
Kvalitāte-daudzums
Nevar nepamanīt naudas lomu mūsdienu civilizētā sabiedrībā. Pārbaudot veiktā darba kvalitāti un kvantitāti, nauda lielākajai daļai vienkāršo pilsoņu ir galvenais individuālo ienākumu avots, darbojas kā galvenais maksāšanas līdzeklis, regulējot nacionālā produkta kustību, un ir līdzeklis lielu mēroga valsts un vietējie ģimenes reģistri.
Nodokļi, aizdevumi, visu veidu sociālie pabalsti - nekas no iepriekšminētā nav pilnīgs bez naudas klātbūtnes. Vēsture ir parādījusi, cik utopiska ir ideja noraidīt jebkāda veida naudas norēķinus.
Nauda ir ekonomiska saikne, kas piešķir vienai vai otrai precei vai produktam tās ražošanai iztērēto darbaspēka rādītāju, tieši ar naudas vai individuālo ienākumu palīdzību konkrētā sabiedrības locekļa spēja apmierināt šo vai citu vajadzību pēc produkta gluži pretēji, tiek noteikts, lai ierobežotu tā patēriņa līmeni.
Nauda kā svarīgs cilvēka dzīves elements ir nepārtrauktā kustībā un ir spēcīgs dzinējspēks gan valsts ekonomikai un dzīvei kopumā, gan atsevišķam indivīdam vai ģimenei. Tā kā nauda ir nogājusi tālu, nauda bieži nosaka darbības un pat dzīves un domāšanas veidu.
