Sanktpēterburgas Starptautiskais ekonomikas forums (SPIEF) notiek kopš 1997. gada, un kopš 2005. gada tā darbā piedalās Krievijas Federācijas prezidents. Tas neapšaubāmi liecina par šīs platformas augsto līmeni, kura galvenais mērķis ir piesaistīt investīcijas Krievijas ekonomikas un sociālās sfēras attīstībā. Parastais SPIEF, kas notika 2012. gada 21. un 22. jūnijā, kļuva par rekordlielu dalībnieku skaita un tajā noslēgto līgumu apjoma ziņā.
Galvenie lēmumi, kas tika pieņemti SPIEF, attiecas uz naftas un gāzes nozari. Šeit līderis bija Rosņefts, kura augstākie vadītāji parakstīja vairākus līgumus ar partneriem, kuri pamatoti tika uzskatīti par galvenajiem foruma viesiem. Uzņēmumam izdevās panākt galīgo vienošanos ar Itālijas kompāniju Eni par kopīgu netradicionālās naftas ieguves izpēti un ar Norvēģijas kompāniju Statoil par kopīgu dalību notiekošajos konkursos par Barenca jūras šelfa attīstību. Rosņeftam izdevās arī sarunas ar VTB banku par piecu gadu aizdevuma 100 miljardu rubļu apmērā iegūšanu.
Rosņeft parakstīja līgumu ar Maskavas apgabalu, kur tā plāno uzbūvēt naftas pārstrādes rūpnīcu ar jaudu 12 miljoni tonnu gadā. Uzņēmuma viceprezidents Igors Sečins ar žurnālistiem un mazākuma akcionāriem pārrunāja jautājumus par tā iespējamo privatizāciju.
Šogad SPIEF vietne ir kļuvusi ideāla daudzu līgumu parakstīšanai. SIBUR ir parakstījis līgumu ar Linde AG par pirolīzes rūpnīcas projektēšanu, kas būs lielākā mūsu valstī. Eirāzijas Attīstības banka parakstīja aizdevuma līgumu Sanktpēterburgas rietumu ātrgaitas diametra būvniecībai, kā arī vairākus sadarbības līgumus ar Krievijas uzņēmumiem un RF Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Kopumā forumā finanšu organizācijas parakstīja vairāk nekā 20 vienošanās par dažādu projektu finansēšanu.
SPIEF organizatori ziņoja, ka šogad parakstīto līgumu kopējais apjoms sasniedza vairāk nekā 10 miljardus ASV dolāru, kas ir gandrīz par 10% vairāk nekā pagājušā gada foruma rezultāti. Šis gads Ņevas pilsētai bija veiksmīgs - forumā pieņemtie lēmumi ļāva tās ekonomikai piesaistīt aptuveni 3 miljardus dolāru.
Bet, neskatoties uz prezidenta vēlmēm, ārvalstu investori šos vārdus vēl nav dzirdējuši ieguldīt ne tikai minerālu resursu un izejvielu ieguvē, bet arī citās rūpniecības nozarēs. Cerams, ka nākamās šādas tikšanās palīdzēs piesaistīt investīciju noguldījumus infrastruktūras, transporta, loģistikas, veselības aprūpes attīstībai Krievijā.
