Pieprasījums ir viens no galvenajiem ekonomikas jēdzieniem. Tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem: produkta cenas, patērētāja ienākumiem, aizstājēju pieejamības, produkta kvalitātes un pircēja garšas vēlmēm. Vislielākā saistība ir starp pieprasījumu un cenu līmeni. Pieprasījuma cenu elastība parāda, cik daudz ir mainījies patērētāja pieprasījums, kad cena palielinās (samazinās) par 1 procentu.
Instrukcijas
1. solis
Pieprasījuma elastības noteikšana ir nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus par preču un pakalpojumu cenu noteikšanu un pārskatīšanu. Tas ļauj atrast visveiksmīgāko kursu uzņēmuma cenu politikā ekonomisko ieguvumu izteiksmē. Datu izmantošana par pieprasījuma elastību ļauj mums identificēt patērētāja reakciju, kā arī virzīt ražošanu uz gaidāmajām pieprasījuma izmaiņām un pielāgot aizņemto tirgus daļu.
2. solis
Pieprasījuma cenu elastību nosaka, izmantojot divus koeficientus: pieprasījuma tiešās cenu elastības koeficientu un starpcenu pieprasījuma elastības koeficientu.
3. solis
Pieprasījuma tiešās cenu elastības koeficients tiek definēts kā pieprasījuma apjoma izmaiņu (relatīvā izteiksmē) attiecība pret produkta cenas relatīvajām izmaiņām. Šis koeficients parāda, par cik procentiem palielinājās (samazinājās) pieprasījums, mainoties preču cenai par 1 procentu.
4. solis
Tiešās elastības koeficientam var būt vairākas vērtības. Ja tas ir tuvu bezgalībai, tad tas norāda, ka, samazinoties cenai, pircēju pieprasījums palielinās par nenoteiktu summu, bet, paaugstinoties cenai, viņi pilnībā atsakās no pirkuma. Ja koeficients pārsniedz vienu, tad pieprasījuma pieaugums notiek ātrāk nekā cena samazinās, un otrādi, pieprasījums samazinās ātrāk nekā cena pieaug. Kad tiešās elastības koeficients ir mazāks par vienu, rodas pretēja situācija. Ja koeficients ir vienāds ar vienu, tad pieprasījums pieaug tādā pašā tempā kā cena samazinās. Ja koeficients ir vienāds ar nulli, produkta cena neietekmē patērētāju pieprasījumu.
5. solis
Pieprasījuma savstarpējās cenu elastības koeficients parāda, cik daudz ir mainījies vienas preces relatīvais pieprasījuma apjoms, kad citai precei cena mainās par 1 procentu.
6. solis
Ja šis koeficients ir lielāks par nulli, tad preces tiek uzskatītas par aizstājamām, t.i. cenu pieaugums vienam vienmēr izraisīs pieprasījuma pieaugumu pēc cita. Piemēram, ja sviesta cena paaugstinās, var palielināties pieprasījums pēc augu taukiem.
7. solis
Ja šķērselastības koeficients ir mazāks par nulli, tad preces ir komplementāras, t.i. pieaugot viena produkta cenai, pieprasījums pēc cita samazinās. Piemēram, paaugstinoties benzīna cenai, samazinās pieprasījums pēc automašīnām. Ja koeficients ir vienāds ar nulli, preces tiek uzskatītas par neatkarīgām, t.i. nevainojamas vienas preces cenas izmaiņas neietekmē pieprasījumu pēc citas.
