Kā Noteikt Pieprasījuma Elastības Koeficientu

Satura rādītājs:

Kā Noteikt Pieprasījuma Elastības Koeficientu
Kā Noteikt Pieprasījuma Elastības Koeficientu

Video: Kā Noteikt Pieprasījuma Elastības Koeficientu

Video: Kā Noteikt Pieprasījuma Elastības Koeficientu
Video: Pieprasījums un piedāvājums 2024, Novembris
Anonim

Pieprasījuma elastība ļauj mums noteikt pircēju pieprasījuma izmaiņas, kad mainās faktors, kas ietekmē viņu izvēli. Nozīmīgākie pieprasījumu noteicošie faktori ir produkta cena.

Kā noteikt pieprasījuma elastības koeficientu
Kā noteikt pieprasījuma elastības koeficientu

Instrukcijas

1. solis

Pieprasījuma cenu elastība parāda kvantitatīvo pieprasījuma izmaiņu pakāpi, kad cena mainās par 1%. To aprēķina kā procentuālo daļu no pieprasījuma apjoma izmaiņām līdz produkta tirgus cenas izmaiņām.

2. solis

Pieprasījuma apjoma atkarību no cenas var izteikt dažādi. Ja preces cena samazinās par vienu procentu un pirktais preces daudzums pieaug lēnāk, tad runā par neelastīgu pieprasījumu. Pie elastīga pieprasījuma un samazinoties produkta cenai par 1%, pieprasījums pēc tā pieaug visstraujāk. Ar vienības elastību, cenai samazinoties uz pusi, pieprasījums arī dubultojas, t.i. cenu krituma temps un pieprasījuma pieauguma temps ir vienādi. Ja pieprasījums ir absolūti neelastīgs, tad jebkuras cenu izmaiņas nekādā veidā neietekmē pieprasījuma apjomu.

3. solis

Pieprasījuma cenu elastību nosaka vairāki faktori. To ietekmē aizstājēju pieejamība tirgū. Jo vairāk to ir, jo elastīgāks ir pieprasījums. Šie produkti ietver pārtikas produktus. Bet pieprasījums pēc sāls, kam praktiski nav aizstājēju, ir neelastīgs. Turklāt elastība ir atkarīga no patērētāja ienākumu daļas, kas attiecināma uz konkrēto produktu. Jo augstāks tas ir, jo lielāka elastība. Pieprasījuma elastība ir atkarīga arī no konkrētā produkta nepieciešamības pakāpes pircējam, iegādātās preces izmantošanas iespēju daudzveidības un laika, kas nepieciešams, lai pielāgotos cenu izmaiņām.

4. solis

Pastāv arī starpcenu pieprasījuma elastības koeficients. Tas parāda viena produkta pieprasījuma apjoma relatīvās izmaiņas, mainoties otra cenai. Ja šis koeficients ir lielāks par nulli, tad notiek preču savstarpēja aizvietojamība, t.i. paaugstinoties viena produkta cenai, pieaug pieprasījums pēc cita. Piemēram, ja kartupeļu cena pieaugs, pieaugs pieprasījums pēc makaroniem.

5. solis

Ja elastības koeficients ir lielāks par nulli, tad viņi runā par preču papildināmību, t.i. kad vienas preces cena paaugstinās, pieprasījums pēc citas krītas. Piemēram, paaugstinoties benzīna cenai, samazinās pieprasījums pēc automašīnām. Kad elastības koeficients ir vienāds ar nulli, preces ir neatkarīgas, t.i. viena produkta cenas pieaugums nekādā veidā neietekmē pieprasījuma līmeni pēc cita.

Ieteicams: