Naftas cenas turpina kristies, "Rietumu pasaule" ir izstrādājusi sankcijas, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju. Rietumu eksperti prognozē, ka Krievija neizbēgami virzās uz dziļu recesiju. Daži finanšu analītiķi pasaules sabiedrībai apliecina, ka Krievijas krīze nemaz neietekmēs Eiropu un ASV, bet cik lielā mērā šādi apgalvojumi ir patiesi.
Krievija ir atkarīga no naftas
1998. gadā visi Krievijas iedzīvotāji jutās, kā pasaules naftas cenu kritums varētu ietekmēt valsts ekonomiku. Tieši šogad naftas cena kritās par 58%. Krituma rezultātā samazinās naftas eksports un Krievija nespēj veikt obligātos maksājumus par valsts parādiem.
Diemžēl ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi, un apstākļi nav mainījušies. Šodien naftas eksports veido aptuveni 39% no kopējā apjoma. Straujš naftas cenu kritums kopā ar ekonomiskām sankcijām jau ir izraisījis Krievijas ekonomikas palēnināšanos. Saskaņā ar analītiķu prognozēm 2015. gadam Krievijas ekonomika turpinās samazināties.
Ja atskatāties un atceraties pagātni, tad, pamatojoties uz 90. gadu pieredzi, Krievijā visam vajadzētu apstāties.
Kad eksperti brīdina Eiropu, ka Krievijas ekonomikas palēnināšanās būtiski ietekmēs visu pasaules ekonomiku, atbilde ir “nē, tas vienkārši nevar notikt”.
Tomēr vēsturē ir viens spilgts piemērs, kad krīze vienā mazā valstī izplatījās citās pasaules valstīs, un notika kaut kas tāds, ko pieņēma ļoti maz ekonomikas ekspertu.
Taizemes ekonomiskā krīze 1997. gadā
1997. gadā Taizemes ekonomika veidoja vēl mazāku pasaules IKP procentuālo daļu nekā šodien Krievija, taču straujais akciju tirgus un šīs Āzijas valsts nacionālās valūtas kursa kritums ļoti nobiedēja investorus visā pasaulē.
Kad Taizemes ekonomika sāka ievilkties recesijā, eksports uz šo valsti sāka samazināties. Astoņu no deviņu Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomika strauji saruka. Tajā laikā tikai Ķīna spēja izturēt lejupslīdi un novērst to. ASV eksports uz Dienvidaustrumu Āziju samazinājās par 10%. Tā izcēlās vienas valsts krīze, kas skāra gandrīz visus pasaules tirgus.
Tirdzniecības plūsma palēninājās, preču pieprasījums samazinājās un naftas cenas samazinājās par 58%. Valstis, kas ir tieši atkarīgas no enerģijas eksporta, ir nonākušas recesijā, un dažas ir tuvojušās tai. Viņu vidū bija Krievija.
Kas tagad notiek
Eksportam uz Krieviju ir liela nozīme eirozonas valstu ekonomikā. Eiropas ekonomikas eksports veido 6,9% no visa Eiropas eksporta. ASV eksports uz Eiropu ir ļoti svarīgs. Tas veido 17,5% no visa ASV eksporta.
Nedomājiet, ka Krievijas krīze var nekavējoties spēcīgi ietekmēt pasaules tirgus. Maz ticams, ka ASV tirgus mainīs augšupejošo kustību, taču ir dažas labas ziņas.
Krievijas ekonomika nav tik nožēlojamā stāvoklī kā 1998. gadā. Valstij ir pozitīva tirdzniecības bilance, zems parādu slogs un budžeta deficīts. Augsta inflācija skar parasto pilsoņu kabatas, taču iedzīvotāji, lai ietaupītu naudu, pirks vairāk vietējo preču. Iekšzemes bizness sāks pielāgoties jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem. Izrādās, ka ekonomikas atlabšana ir tepat blakus.
Tiek uzskatīts, ka naftas cena 2015. gadā atgriezīsies 2000. gadu vidus līmenī un krīze Krievijas ekonomikā tika radīta mākslīgi. Tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos tirgum viss ir jāregulē pašam. Tiesa, ņemot vērā sarežģīto politisko situāciju pasaulē, ir grūti sagatavot ilgtermiņa prognozes.