Saskaņā ar Nodokļu kodeksu visas ražošanas izmaksas tiek sadalītas tiešajās un netiešajās. Tiešās izmaksas ietver tās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar produktu ražošanu, piemēram, izejvielu iegādi, darbinieku algām utt. Netiešās izmaksas ir tās izmaksas, kuras nevar tieši attiecināt uz noteikta veida produkta ražošanu, piemēram, sakaru pakalpojumu izmaksas, biroja īre utt.
Parasti katram darba devējam rodas izmaksas par nākamo peļņu. Nodokļu uzskaitē šādas izmaksas ir sadalītas divās grupās: tiešās un netiešās. Tiešās izmaksas tiek ņemtas vērā, aprēķinot ienākuma nodokli tieši proporcionāli pārdotajiem produktiem, un netiešās izmaksas tiek ņemtas vērā periodā, kurā tās radušās. Piemēram, telpu noma tiek nekavējoties uzskaitīta tajā taksācijas periodā, kurā tā tika veikta. Krievijas tiesību akti 2002. gadā grozīja Nodokļu kodeksu. Iepriekš algu izmaksas bija saistītas ar netiešajām izmaksām, bet tagad tās ir daļa no tiešajām izmaksām. Tomēr 2005. gadā pieņemtie grozījumi normatīvajā aktā ļauj vadītājam piešķirt izmaksas konkrētai grupai. Tas ir, vadītājs pats izvēlas, kuras izmaksas būs saistītas ar tiešajām un kuras ar netiešajām. Šis aspekts ir uzskaitīts grāmatvedības politikā. Bet jums nevajadzētu to ļaunprātīgi izmantot, jums joprojām jāievēro likuma nosacījumi, un viņš interpretē, ka tiešās izmaksas ietver materiālās izmaksas, darbaspēka izmaksas (Krievijas Federācijas Nodokļu kodeksa 318. pants). Grāmatvedībā tiešās un netiešās izmaksas arī tiek ņemti vērā un nošķirti. Tiešās izmaksas ir saistītas ar produktu izlaišanu, un netiešās - ar ražošanas vadību un uzturēšanu. Ja mēs aplūkojam šīs izmaksas no ekonomiskā viedokļa, tad izmaksas var sadalīt fiksētās un mainīgās ražošanas izmaksās. Mainīgās izmaksas ir tās, kas mainās atkarībā no produkcijas izlaides, piemēram, jo lielāki apjomi, jo vairāk izejvielu būs nepieciešams preču ražošanai. Pastāvīgie nemainās, piemēram, biroja noma nepalielināsies vai samazināsies, ja ražošana palielināsies vai samazināsies.
