Rubļa devalvācija ir tā valūtas kursa oficiāla samazināšanās attiecībā pret citu valstu valūtām, kas ir starptautiskas grāmatvedības vienības. Līdz divdesmitā gadsimta 70. gadiem termins "devalvācija" nozīmēja naudas vienības reālā zelta satura samazināšanos.
Krievijā devalvāciju veic Centrālā banka. Rubļa kurss ir piesaistīts valūtu grozam, kas sastāv no divām valūtām: 55% dolāru un 45% eiro. Rubļa kurss mūsu valstī ir peldošs, tas mainās valūtas joslas robežās, kas ir rubļa kursa minimālā un maksimālā vērtība attiecībā pret ārvalstu valūtu grozu. Devalvācijas gadījumā Krievijas Banka paplašina valūtas koridoru. Pretējs devalvācijas efekts ir pārvērtēšana, t.i. oficiāla nacionālās valūtas novērtēšana.
Ir oficiāla (atklāta) un slēpta devalvācija. Ar atklātu devalvāciju Centrālā banka oficiāli paziņo par rubļa devalvāciju, nolietotās banknotes tiek izņemtas no apgrozības un tiek apmainītas pret jaunu naudu. Bet tajā pašā laikā viņu likme ir zemāka, tā atbilst vecās naudas nolietojuma vērtībai. Ar slēptu devalvāciju valsts samazina rubļa reālo vērtību attiecībā pret valūtas grozu, nenoņemot no apgrozības nolietoto naudu. Atklāta devalvācija vienmēr rada zemākas preču cenas. Parasti latenta devalvācija neizraisa cenu izmaiņas.
Terminu “devalvācija” bieži aizstāj ar terminu “inflācija”. Patiesībā šie jēdzieni ir diezgan tuvu. Bet inflācija ir saistīta ar rubļa pirktspēju iekšzemē, savukārt devalvācija ir saistīta ar ārvalstu valūtu pirktspēju. Dažreiz devalvācija izraisa inflāciju valstī. Ja ārvalstu valūtas ir pakļautas inflācijai, tad devalvācija ir iespējama bez tās.
Rubļa devalvācijas sekas ir stimulēt eksportu, jo eksportētājs, apmainot nopelnīto ārvalstu valūtu pret nolietoto nacionālo valūtu, saņem devalvācijas ienākumus. Turklāt devalvācijas rezultātā palielinās vietējais pieprasījums pēc pašas ražotām precēm, samazinās zelta un ārvalstu valūtas rezervju izlietošanas līmenis.
Nozīmīgākās devalvācijas negatīvās sekas ir uzticības samazināšanās nacionālajai valūtai - rublim. Devalvācija noved pie augstākām importēto preču cenām, tās kļūst mazāk konkurētspējīgas salīdzinājumā ar vietējiem kolēģiem, tāpēc imports ir ierobežots. Turklāt devalvācijas rezultātā depozīti rubļos tiek nolietoti, tie tiek krasi izņemti no kontiem un samazinās iedzīvotāju pirktspēja.
