Vienkāršotā nodokļu sistēma vai, kā to bieži sauc, “vienkāršota”, ir vispopulārākais nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem. Lielākā daļa uzņēmēju izmanto šo konkrēto režīmu.
Vienkāršotā nodokļu sistēma tika īpaši izstrādāta mazajiem uzņēmumiem. Vienkāršošanas plašā izmantošana uzņēmēju vidū ir saistīta ar zemāku nodokļu slogu, kā arī ārkārtīgi vienkāršo grāmatvedību un nodokļu uzskaiti. Individuālo uzņēmēju vienkāršotā nodokļu sistēma neatšķiras no tā paša režīma uzņēmumiem (LLC, CJSC), tikai uzņēmējiem nav pienākuma veikt grāmatvedības uzskaiti. Jāaizpilda tikai KUDIR un kases grāmata.
Kā pāriet uz vienkāršotu
Lai sāktu piemērot vienkāršoto nodokļu sistēmu, uzņēmējam reģistrējoties jāiesniedz paziņojums reģistrācijas iestādei. Pretējā gadījumā pēc noklusējuma visiem IP ir jāpiemēro OSNO. Pēdējais nodokļu režīms individuālajiem uzņēmējiem ir ārkārtīgi apgrūtinošs. Tā izmantošana ir pamatota tikai tad, ja lielākā daļa IP klientu ir lielo uzņēmumu pārstāvji, kuriem nepieciešami rēķini ar piešķirto PVN. Citos gadījumos, it īpaši jaunam biznesam, optimālākā šķiet vienkāršotās nodokļu sistēmas izmantošana.
Lai jau strādājošs bizness no nākamā gada pārietu uz vienkāršoto nodokļu sistēmu, jums jāiesniedz pieteikums līdz pašreizējā režīma beigām.
Individuālo uzņēmēju vienkāršotās nodokļu sistēmas veidi
Pirms pāriet uz vienkāršotās nodokļu sistēmas izmantošanu, individuālajam uzņēmējam jāizlemj par nodokļa objektu (tas ir pamats, pēc kura tiks aprēķināts nodoklis). Uzņēmējam ir divas iespējas - maksāt 6% no ienākumiem (ieņēmumiem) vai 15% no starpības starp ienākumiem un izdevumiem. Ja 6% likme ir vienāda visā valsts teritorijā, tad STS "ienākumiem-izdevumiem" daudzi reģioni nosaka samazinātu likmi noteiktām vienkāršoto personu kategorijām. Piemēram, tiem, kas strādā būvniecības vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jomā.
Kā izdarīt izvēli? Ir vērts mēģināt paredzēt ieņēmumu struktūru. Ja izdevumu daļa tajā ir lielāka par 70%, tad vienkāršotās nodokļu sistēmas "ienākumi-izdevumi" izmantošana tiek uzskatīta par izdevīgāku. Jāpatur prātā, ka izdevumu saraksts ir stingri ierobežots Nodokļu kodeksā, t.i. no ienākumiem var atskaitīt tālu no visiem uzņēmēja izdevumiem. Turklāt visiem izdevumiem jābūt ne tikai ekonomiski pamatotiem, bet arī dokumentāriem.
Ja individuālam uzņēmējam nav algotu darbinieku, un izmaksas ir nenozīmīgas (tas jo īpaši attiecas uz individuālajiem uzņēmējiem, kas strādā pakalpojumu nozarē), tad STS "ienākumu" izmantošana noteikti ir izdevīgāka. Dažos gadījumos uzņēmējam būs iespēja nemaksāt vienoto nodokli vispār. Galu galā individuālo uzņēmēju bez darba ņēmējiem nodokļa summu par 100% var samazināt par PFR iemaksātajām fiksētajām iemaksām. Un viņu samaksa ir nepieciešama neatkarīgi no finansiālā rezultāta.
