Jautājumi, kas saistīti ar īpašuma bojājumiem, ir dažādi, jo bojājumi var rasties gan ceļu satiksmes negadījumos, gan dzīvojamo telpu applūšanā, gan izdarītu noziegumu rezultātā. Bet ir kopīgas atlīdzināšanas un novērtēšanas pazīmes, kas saista visus šos gadījumus.
Īpašuma zaudējumu atlīdzināšana
Īpašuma nodarīts kaitējums ir nodarīts kaitējums kāda cita īpašumam bojājuma vai iznīcināšanas rezultātā. Šo kaitējumu var nodarīt gan privātpersonai, gan juridiskai personai. Saskaņā ar likumu īpašumam nodarītie zaudējumi ir pilnībā jāatlīdzina.
Bet ir izņēmumi, kas atbrīvo no atbildības par nodarīto materiālo kaitējumu. Piemēram, nelaimes gadījumā ar apdrošinātu transportlīdzekli vainīgā persona atlīdzina zaudējumus tikai tai daļai, kas nesedz apdrošināšanas maksājumu. Nelaimes gadījumā ir jābūt tiesas rīkojumam par notiesāšanu par negadījumu. Ja ir izdarīts noziegums, tad jābūt tiesas spriedumam, kas to var apstiprināt. Tikai pēc tam ir iespējams lūgt zaudējumu atlīdzību. Kad negadījuma gadījumā tiek sastādīts vienkāršs protokols, tas tikai dod iespēju atzīt zaudējumu faktu tiesā.
Saskaņā ar likumu pilsoņi ir atbildīgi par personīgi nodarīto kaitējumu. Bet arī šeit ir novirzes no vispārējiem noteikumiem, ja bērni ir nodarījuši kaitējumu īpašumam, tad atbildīgi ir vecāki vai iestādes, kuru uzraudzībā bērni tika ievietoti. Bet, ja 18 gadu vecuma sasniegšanas brīdī zaudējumi nav atlīdzināti un par bērnu atbildīgās personas to nespēj atlīdzināt, tad pārkāpēju, ja ir pietiekami daudz mantu, var saukt pie atbildības.
Valsts ierēdņa vainas dēļ nodarītos zaudējumus valsts apmaksā no budžeta līdzekļiem.
Īpašuma zaudējumu novērtējums
Īpašuma bojājumu novērtēšana nav viegls uzdevums, un tam bieži nepieciešama profesionāla vērtētāja palīdzība. Parasti novērtējumu veic ar tiesas starpniecību pēc tās puses iniciatīvas, kura to vēlas. Turklāt tiesa ieceļ eksāmenu, kuru par novērtējumu apmaksā ierosinātājs.
Ārpustiesas vērtētāja ziņojumu var noraidīt, jo likums paredz, ka novērtēšana jāveic tiesas nozīmētam ekspertam, kurš ir nokārtojis sertifikātu.
Tāpat pirms tiesas procesa uzsākšanas ir iespējams sazināties ar notāru, kuram ir tiesības iecelt ekspertīzi, lai novērtētu kaitējumu. Ekspertam, kurš veic pārbaudi, jābūt sertifikātam, kas dod tiesības iesaistīties vērtēšanas darbībās.
Tiesā prasītājam jāpierāda materiāla kaitējuma nodarīšanas fakts, bet atbildētājam jāpierāda, ka kaitējums radies ne viņa vainas dēļ. Ja abas puses atzīst zaudējumu faktu, tad jautājums būs tikai par zaudējumu atlīdzināšanas summu.
