Kā Aprēķināt Pārdošanas Daļu

Satura rādītājs:

Kā Aprēķināt Pārdošanas Daļu
Kā Aprēķināt Pārdošanas Daļu

Video: Kā Aprēķināt Pārdošanas Daļu

Video: Kā Aprēķināt Pārdošanas Daļu
Video: #002 - Domājamā daļa - Kā veidojas nekustamā īpašuma vērtība - PĀRDOŠANAS CENA? 2024, Aprīlis
Anonim

Tirdzniecībā un pakalpojumos bieži izmanto rādītāju "pārdošanas daļa", kas vispilnīgāk raksturo konkrēta uzņēmuma stāvokli tirgū. Terminam ir cits nosaukums - īpatnējais svars. Otrais variants tiek uzskatīts par precīzāku, un tāpēc to visbiežāk izmanto ekonomikas jomā.

Kā aprēķināt pārdošanas daļu
Kā aprēķināt pārdošanas daļu

Instrukcijas

1. solis

Novērtējiet darba mērogu. Pārdošanas daļa ir procentuālā daļa, ko var aprēķināt gan visai nozarei kopumā, gan viena uzņēmuma ietvaros. Ja mēs uzskatām, piemēram, par mazumtirdzniecības veikalu, tad rādītāju parasti izmanto, lai novērtētu konkurences vidi, un to izmanto arī kā salīdzināmo vērtību preču grupu pārdošanas apjomam sortimenta sarakstā.

2. solis

Sagatavojiet nepieciešamo informāciju. Kā galvenais avots tiek izmantoti finanšu un saimnieciskās darbības iekšējie pārskati, kā arī informācija no oficiāliem statistikas apkopojumiem. Atcerieties, ka pareizi aprēķini ir atkarīgi no ticamu datu pieejamības. Tādēļ jums nevajadzētu ņemt nepārbaudītu informāciju no pirmās atrastās interneta vietnes kā pamatu.

3. solis

Izmantojiet formulu: y = v1 / v2 * 100, kur y ir īpatnējais svars (%); v1 ir salīdzināmais rādītājs (ti, kura daļa jāatrod); v2 ir rādītājs, ar kuru salīdzinājums Piemēram, ja jums jāzina konkrētas veikala sortimenta vienības īpašais svars, tad tam ir nepieciešams korelēt izvēlēto preču daudzumu ar apgrozījumu kopumā.

4. solis

Norādiet aprēķinam interesējošos parametrus. Pārdošanas daļas noteikšanai ir dažādas variācijas, to izvēle ir atkarīga no analīzes mērķa. Tātad īpatnējo svaru var noteikt: • pašreizējās un salīdzināmās cenās (pirmajā gadījumā par atskaites punktu tiek ņemta to preču reālā vērtība, par kurām tās tiek pārdotas - cena tiek norādīta bez kvotām); • dažādos laika intervālos (kā vispopulārākais tiek izmantots gads, ceturksnis, mēnesis, bet ir iespējamas arī citas iespējas); • attiecībā uz iepriekšējā vai bāzes perioda rādītājiem; • balstīta uz iekšējo un ārējo informāciju.

Ieteicams: