Nodrošinājums ar saviem apgrozāmajiem aktīviem ir viens no galvenajiem uzņēmuma finansiālās stabilitātes rādītājiem. Ja uzņēmumam nav pašu kapitāla, tas nozīmē, ka apgrozāmo līdzekļu un dažos gadījumos daļu no ilgtermiņa aktīviem veido uz aizņemto līdzekļu rēķina.
Instrukcijas
1. solis
Lai noteiktu uzņēmuma nodrošinājumu ar saviem apgrozāmajiem aktīviem, tiek piemērots īpašs koeficients. To aprēķina kā pašu apgrozībā esošo aktīvu un apgrozāmo aktīvu apjoma attiecību. Savukārt pašu apgrozībā esošo aktīvu vērtību aprēķina kā starpību starp uzņēmuma pašu kapitālu (490. rinda "Bilance") un pamatlīdzekļu apjomu (190. rinda).
2. solis
Pašu apgrozībā esošo aktīvu nodrošinājuma attiecība parāda, kāda pamatkapitāla daļa, kas paliek no pamatlīdzekļu veidošanās, iet apgrozāmo aktīvu segšanai. Šī koeficienta standarta vērtība ir 0, 1, t.i. vismaz 10 procenti no apgrozāmā kapitāla jāveido uz uzņēmuma pašu kapitāla rēķina.
3. solis
Pastāv situācija, kad starpība starp uzņēmuma pašu kapitālu un pamatlīdzekļiem ir negatīva. Tas nozīmē, ka firmas pašu kapitāls nav pietiekams, lai veidotu ne tikai daļu no apgrozāmajiem līdzekļiem, bet arī ilgtermiņa aktīvus, t.i. daļa pamatlīdzekļu un viss apgrozāmais kapitāls tiek veidots uz aizņemto avotu rēķina.
4. solis
Dažreiz ilgtermiņa aktīvus sedz 100 procenti no viņu pašu kapitāla, un apgrozāmie aktīvi tiek nodrošināti ar aizdevumu un aizņēmumu palīdzību. Šajā gadījumā nodrošinājuma koeficients ar pašu apgrozāmajiem aktīviem būs vienāds ar nulli.
5. solis
Ja šīs attiecības līmenis ir zemāks par standarta vērtību, tad tas norāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir nepietiekams vai ka pamatlīdzekļu apjoms ir pārāk liels, piemēram, sakarā ar lielu nepabeigto būvniecības apjomu, vai ievērojams apgrozāmā kapitāla daudzums, piemēram, nepieprasīto krājumu pieauguma vai liela debitoru parādu apjoma dēļ.
