Beznosacījumu pamata ienākumi (BBI) vai, citiem vārdiem sakot, garantētais minimums ir sociāla koncepcija, kuras mērķis ir valsts samaksāt noteiktu naudas summu katram sabiedrības loceklim. Naudu var iegūt katrs cilvēks neatkarīgi no viņa ienākumu līmeņa un nepieciešamības paveikt darbu.
Ir trīs visbiežāk izmantotās valsts atbalsta metodes indivīdu un viņu mājsaimniecību ienākumiem.
Pirmkārt, valdība var noteikt garantēto minimumu - ienākumu līmeni, kas nevar būt zemāks un kuru atbalsta kompensācijas. Otrkārt, valsts nodrošina sociālo apdrošināšanu, kas tiek izmaksāta slimības, bezdarba vai vecuma gadījumā, pamatojoties uz samaksātajām iemaksām. Treškārt, sociālie pabalsti, piemēram, bērnu pabalsti Lielbritānijā.
Pirmo reizi garantētā minimuma ideja ir atrodama angļu filozofa un rakstnieka Tomasa Morē (XVI gs.) Grāmatā "Utopija". 18. gadsimtā rakstnieks publicists Tomass Peins sāka detalizēti pētīt BDB sistēmu. Traktātā "Agrārais taisnīgums" viņš apsvēra iespēju maksāt nodokļus par minimālo ienākumu īpašniekiem visām personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu.
Dažādās valstīs politiķi, ekonomisti un sociologi apspriež dažādus garantētā minimuma modeļus. Vācijā tiek ierosināts katru mēnesi palielināt katra pilsoņa bankas kontu par 1500 eiro (pieaugušajam) un par 1000 eiro (bērniem). Tajā pašā laikā Vīnes Ekonomikas universitātes profesors Franz Hermann uzskata, ka ir jāņem vērā beznosacījumu ienākumi un minimālais preču un pakalpojumu kopums.
Zinātnieki identificē vairākus galvenos naudas avotus maksājumiem:
- nodokļi;
- tādu programmu atcelšana, kurām nav nozīmes pamata ienākumiem (bezdarbnieka pabalsti, minimālās algas utt.);
- vides nodokļi;
- dabiskā īre;
- atklāta (publiska) valsts emisija;
- seigniorage (ienākumi no naudas emisijas).
Tomēr viedokļi par pamatienākumu efektivitāti un nepieciešamību dalījās. Daži labi pazīstami ekonomisti, piemēram, Miltons Frīdmans un Frīdrihs fon Heiks, beznosacījuma pamata ienākumus uzskatīja par labāko metodi nabadzības pārvarēšanai.
“Mums ir jāizstrādā tādas idejas kā kopējie pamatienākumi, lai ikvienam būtu iespēja izmēģināt jaunas idejas. Daudzi cilvēki vilcinās sākt savu biznesu, jo viņiem jābaro sava ģimene, un neveiksmes gadījumā viņiem nav finanšu apdrošināšanas. Šādu apdrošināšanu nodrošinātu kopēji pamata ienākumi,”saka Facebook dibinātājs Marks Zukenbergs.
Citi apgalvo, ka BBD ir sapņi par pasaules atjaunošanu, kuru pamatā ir brīvības un taisnīguma ideāli. Tomēr viņi ir pārāk utopiski. Tāpat ceļu satiksmes drošības pretinieki uzstāj, ka beznosacījuma pamata ienākuma jēdziena mūsdienu ekonomikā nepastāv un to nevar uzskatīt par zinātnisku jēdzienu.
BDB priekšrocības un trūkumi
Argumenti par:
- var atrisināt nabadzības problēmu visā pasaulē;
- var atrisināt tehnoloģiskā bezdarba problēmu;
- samazināt ekonomiskās nevienlīdzības līmeni;
- samazinās noziedzības līmeni;
- samazinās veselības aprūpes izmaksas, jo cilvēkiem būs vairāk iespēju aprūpēt sevi;
- samazinās sociālo programmu administrēšanas izmaksas, jo izzudīs nepieciešamība pārbaudīt atbilstību palīdzības sniegšanas kritērijiem;
- dos cilvēkiem iespēju darīt to, kas viņus interesē, nevis to, ko prasa dzīves apstākļi.
Argumenti pret:
- sistēma ir dārga;
- strauji palielināsies migrantu plūsma uz valstīm, kuras ieviesušas UBI;
- garantētais minimums samazinās stimulu strādāt, kas samazinās nodarbinātības līmeni un produktivitāti sabiedrībā;
- ievērojams pieaugums atkarībā no valsts;
- pieaugošais nodokļu spiediens uz uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem;
- var mudināt cilvēkus atteikties no zema un smaga darba, un tas radīs strukturālas problēmas darba tirgū.
Daži zinātnieki ir ierosinājuši vairākas alternatīvas, lai novērstu iepriekš minētos trūkumus. Manfreds Fulzaks jo īpaši uzskata, ka BDB ir jānodrošina ne tikai tās pilsoņi, bet arī cilvēki pierobežas apgabalos, lai samazinātu nelegālo migrantu apkarošanas izmaksas.
