Sociālos maksājumus ir ierasts dēvēt par dažādiem pabalstiem un kompensācijām, kas noteiktos gadījumos pienākas pilsonim no valsts. Pabalstus parasti piešķir saistībā ar īslaicīgu personas spēju nopelnīt naudu zaudēšanu, un kompensācijas atlīdzina viņam radušos sociālos izdevumus.
Klasiski pabalstu piemēri ir maksājumi saistībā ar bezdarbu, kompensācija par ienākumiem slimības laikā (tā dēvētā slimības atvaļinājuma nauda), vienreizējs pabalsts saistībā ar bērna piedzimšanu un ikmēneša aprūpe zīdainim līdz vienam un pusotru gadu.
Kompensācijas ietver līdzekļus, kas izmaksāti pilsonim kā viņa radīto izdevumu atlīdzināšana. Parasti šīs izmaksas nav jādokumentē. Piemēram, sabiedriskā transporta izmaksu pilnīgas vai daļējas atlīdzināšanas gadījumā noteikta summa tiek ieskaitīta tā pilsoņa kontā, uz kuru tai pienākas. Piemēram, Maskavā šāda kompensācija par braucieniem sabiedriskajā transportā bezdarbniekiem tiek piešķirta viena mēneša abonementa apmērā visiem transporta veidiem. Papildus federālajiem bezdarbnieka pabalstiem to katru mēnesi maksā nodarbinātības centrā reģistrēto personu kontos.
Šāda kompensācija būtu jānošķir no bezmaksas ceļojuma natūrā nodrošināšanas priekšrocībām, kas pienākas pensionāriem, invalīdiem un vairākām citām saņēmēju kategorijām. Dažos reģionos šo kategoriju pilsoņi tiek vienkārši bez maksas pārvadāti sabiedriskajā transportā, pamatojoties uz dokumentu par pabalstiem (pensiju vai citu sertifikātu) vai bezmaksas biļeti, kas izsniegta, pamatojoties uz atbilstošu sertifikātu.
Daudzi maksājumi ir jāveic noteiktām pilsoņu kategorijām, pamatojoties uz federālajiem likumiem no sociālās apdrošināšanas fonda līdzekļiem (tie ir, piemēram, visi pirmajā daļā uzskaitītie pabalsti) vai federālā budžeta. Šādus maksājumus sauc par federālajiem. Turklāt noteiktos reģionos var piešķirt papildu pabalstus un kompensācijas, kas tiek veiktas no reģionālā budžeta, pamatojoties uz vietējiem tiesību aktiem. Piemēram, kompensācija, kas pienākas maskaviešiem saistībā ar bērna piedzimšanu. Vai arī papildu pabalsts saistībā ar bērna piedzimšanu visām ģimenēm ar pastāvīgu vai pagaidu reģistrāciju Jaroslavļas apgabalā.
Reģionālajos sociālajos maksājumos var iekļaut arī vietējo maternitātes kapitālu, kas pienākas kādas konkrētas Krievijas Federācijas struktūras iedzīvotājiem vienu reizi mūžā, piedzimstot otram vai nākamajam bērnam, ja maksājums tiek veikts tieši uz pilsoņa bankas kontu. Tajā pašā laikā kapitāla daudzumu, nosacījumus, piešķiršanas kārtību un iespēju izmantot kapitālu nosaka konkrētas Krievijas Federācijas struktūras tiesību akti, un tie var būt vai nu mīkstāki, vai stingrāki nekā federālās normas.
Atsevišķas subsīdijas (piemēram, tās, kuras gaida mājokļa iegādi Maskavā) var attiecināt arī uz sociālajiem pabalstiem. Tā kā nauda šajā gadījumā netiek pārskaitīta tieši personai, kas sniedz pakalpojumu, bet gan uz pilsoņa personīgo kontu, tās var attiecināt uz maksājumiem, neskatoties uz to, ka pilsonis nevar brīvi rīkoties ar šo naudu - tikai tērēt par mājokļa jautājuma risināšanu. Bet tas nav sociālais maksājums, lai gan tas attiecas uz sociālā atbalsta pasākumiem, subsīdiju komunālajiem maksājumiem: galu galā nauda nonāk tieši piegādātājiem, un pilsonim tiek izrakstīti tikai rēķini. Mēs varam teikt, ka sociālā maksājuma pazīme ir tāda, ka nauda tiek saņemta (samaksāta) tieši pilsonim vienā vai otrā formā.
