Organizāciju administratīvais un juridiskais statuss ir likumu, nolikumu un citu veidojošo dokumentu kopums, kas nosaka juridisko personu tiesības un pienākumus administratīvās atbildības un valsts pārvaldes jomā.
Instrukcijas
1. solis
Organizācijas juridisko statusu nosaka federālie normatīvie akti: "Par ražošanas kooperatīviem", "Par akciju sabiedrībām", "Par bezpeļņas organizācijām" utt. Tāpat dažādu organizāciju un uzņēmumu administratīvajam un juridiskajam statusam vajadzētu būt hartās, noteikumos un citos tiesību aktos juridiskas personas.
2. solis
Organizāciju ar juridisku statusu juridiskā persona rodas no valsts reģistrācijas brīža. Attiecīgi ir iespējams iesaistīties noteiktās darbībās, uz kurām attiecas licencēšana, tikai pēc tam, kad pati licence ir iegūta noteiktam darbības veidam vai sniegtajiem pakalpojumiem. Uzņēmuma administratīvais un juridiskais statuss ir tiesībspējas, rīcībspējas un likumpārkāpumu kombinācija.
3. solis
Jebkuras organizācijas klasifikācija ir atkarīga no: īpašumtiesību formas, darbības galvenajiem mērķiem, organizatoriskajām un juridiskajām formām, jurisdikcijas vai pakļautības, kā arī to pilnvaru rakstura un apjoma, ar kurām tās ir apveltītas. Atkarībā no darbības mērķa organizācijas ir komerciālas un nekomerciālas. 1. daļā Art. 50 GK sīki izklāstīja, ka komerciālas organizācijas kā galveno savas darbības mērķi tiecas gūt peļņu. Savukārt bezpeļņas organizācijām nav šāda mērķa, un viņiem nav pienākuma sadalīt saņemto peļņu starp visiem dalībniekiem.
4. solis
Komerciālas organizācijas var izveidot kā biedrības un partnerības, pašvaldību un valsts iestādes, ražošanas kooperatīvi un pat vienoti uzņēmumi. Tomēr pēdējiem nav piešķirtas īpašumtiesības. Bezpeļņas organizācijas var izveidot kā sabiedriskas organizācijas, reliģiskas apvienības, patērētāju kooperatīvi, labdarības fondi un citas, kuras paredz likums.
5. solis
Tāpat organizācijas atšķiras pēc to darbības veida. Tie var būt: iestādes, uzņēmumi, dažādas sabiedriskas asociācijas (ārvalstu, starptautiskas utt.). Organizācijas tiek sadalītas arī pēc īpašumtiesību veida: valsts un nevalstiskā, publiskā un reliģiskā, privātā un pašvaldību. Raksturīgi, ka galvenā iestāžu un uzņēmumu klasifikācija notiek atkarībā no to pamatdarbības rezultātiem.
