Krievijas Federācijas Finanšu ministrija 2018. gada sākumā tradicionāli "ziņoja" valsts pilsoņiem. Departaments paziņoja, ka pagājušajā pārskata periodā valsts iekšējais parāds pieauga par gandrīz 20%. Naudas izteiksmē tas ir vairāk nekā 1 triljons rubļu, kas ir rekords.
Kas ir iekšējais parāds
Jebkurai valstij ir parādi. Tas ir valsts budžeta deficīta kopums noteiktā laika posmā. Piešķirt iekšējo un ārējo parādu. Pēdējais nozīmē valsts monetārās saistības attiecībā uz ārvalstu aizdevumiem un atlikušos procentus par tiem. Ar iekšējo parādu saprot valsts parādu saviem iedzīvotājiem. Turklāt gan fiziskas, gan juridiskas personas.
Krievijas Federācijas iekšējais parāds tiek uzrādīts vērtspapīros. Tās veidošana notiek kopš 1993. gada. Sākotnēji tas bija 90 miljoni rubļu, un gadu gaitā parāds tikai palielinājās. Skaidrs lēciens notika 2015. gadā. 2017. gadā parāds atkal ievērojami pieauga. 2018. gada janvārī tas bija 7, 24 triljonu rubļu, bet decembrī - 7, 7 triljonu rubļu līmenī.
Pēc ārējo un iekšējo parādu lieluma var droši spriest par valsts ekonomikas stāvokli. Tātad milzīgs skaits un strauja izaugsme ir skaidras finanšu krīzes pazīmes.
Kāpēc pieaug Krievijas iekšējais parāds
Pēc amatpersonu domām, iekšējā parāda pieaugumu izraisīja federālo aizdevuma obligāciju ar fiksētu ienākumu emisija. Šādu vērtspapīru parāds 12 mēnešu laikā pieauga par gandrīz 60%. Parāds ar mainīgas procentu likmes obligācijām palielinājās par 24%.
Daudzi parastie pilsoņi nesaprot, kāpēc valsts emitē obligācijas? Pateicoties viņu izvietošanai 2017. gadā, Krievija valsts kasē piesaistīja 1,7 triljonus rubļu. Bet mēs nedrīkstam aizmirst par izmaksām. Tādējādi valsts parāda apkalpošanai tika piešķirti 527 miljardi rubļu. Izrādās, ka līdzekļu neto piesaiste, ņemot vērā kārtējā parāda atmaksu, ir aptuveni 1,1 triljons rubļu. Tajā pašā laikā atmaksas izmaksas bija 632,9 miljardi rubļu.
Tomēr šajos skaitļos ne viss ir tik rožaini. Ekonomisti skaidro, ka obligāciju izvietošana noved pie "slēptā" budžeta deficīta un atliktās inflācijas pieauguma. Tā kā ieņēmumi no viņu izvietošanas tiek novirzīti budžeta deficīta segšanai, un ieņēmumi no šīs pozīcijas jau ir rekordi.
Parastie pilsoņi pauž bažas par valsts parāda pieaugumu, taču Finanšu ministrija to neuzskata par katastrofu. Fakts ir tāds, ka kopš 2018. gada janvāra valsts dzīvo ar jaunu budžetu. Tagad iekšējā parāda augšējā robeža ir palielināta līdz 10,5 triljoniem rubļu. Tajā pašā laikā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,2 triljonu rubļu apmērā. Izrādās, tā vietā, lai samazinātu parāda summu, ierēdņi vienkārši ņēma un paaugstināja tā augšējo robežu.
Tikmēr ekonomisti nepiekrīt Finanšu ministrijas pārstāvju eiforijai. Eksperti uzskata, ka rekordlieli iekšzemes aizņēmumi dažu gadu laikā var kļūt par nepanesamu slogu valsts kasei. Un jo vairāk parāds palielināsies, jo ātrāk nāks grūtie laiki.
