Prasību nodošana par jebkādiem aizdevumiem trešai personai, kurai nav bankas licences, ir nelikumīga, teikts Augstākās tiesas (AT) plēnumā. Ja tiks pieņemta rezolūcija, kurā iekļauts šāds noteikums, aizņēmēji varēs apstrīdēt tiesā visu parādu pārdošanu par aizņēmumiem iekasēšanas aģentūrām (CA), kā arī visus darījumus par hipotēku kredītu iegādi, ko veic AHML. Fizisko personu parādu cesijas tirgus aptuveni 1000 miljardu rubļu apmērā tiks aizliegts, vēsta laikraksts Kommersant.
Daļēji šī situācija izveidojās kā apstiprinoša bruņoto spēku reakcija uz atkārtotiem Rospotrebnadzor vadītāja Genādija Oniščenko izteikumiem, kas apgalvoja, ka kolekcionāri nežēlīgi iebiedē parādniekus, draud ar represijām pa tālruni, vajā aizņēmējus utt. Protams, aizņēmēji ir atkārtoti iesnieguši sūdzības par aģentūrām, taču fakts ir tāds, ka šādi darbojas “pelēkie” kolekcionāri. “Pašcienošās aģentūras šādas metodes neizmanto” - šādi vadošo SI vadītāji aizstāvēja savu nostāju.
Augstākās tiesas preses dienests skaidro, ka, veicot grozījumus rezolūcijas projektā, joprojām var ņemt vērā ieinteresēto personu komentārus. Tomēr tas notiks tikai tad, ja (citāts turpinās) "iesniegtā argumentācijas sistēma atbildīs pilsoņu interesēm un spēkā esošo likumu normām un atsvērs plēnuma argumentāciju". Viņi arī atzīmē sekojošo: "Izveidotā prakse rāda, ka rezolūcija parasti tiek pieņemta nedēļas laikā pēc tās projekta apspriešanas."
Eksperti atzīmē, ka plēnuma izšķiršana būs saistoša visām vispārējās jurisdikcijas tiesām, kurās arī personas vēršas tiesā. Attiecībā uz banku un piedziņas aģentūru noslēgto līgumu likumības apstrīdēšanu aizņēmēji to varēs izdarīt saistībā ar līgumiem, kas noslēgti pirms izskatāmās Augstākās tiesas nolēmuma atbrīvošanas.
Tomēr šķiet, ka kolekcionēšanas organizācijas pagaidām nebaida tik lielas izmaiņas. Kaļiņingradas sabiedrības ar ierobežotu atbildību BaltAlex parādu atgūšanas aģentūras vadītāja vietnieks Andrejs Kirejaks sarunā ar rugrad.eu reportieri sacīja, ka šis lēmums viņus nekādi neietekmēs. Uz jautājumu "Kāpēc?" Andrejs atbild, ka Augstākās tiesas nostāja ir pretrunā gan ar pašreizējo likumdošanu, gan ar Augstākās šķīrējtiesas nostāju. Viņš arī uzskata, ka šī pretruna novērsīs jautājuma izskatīšanu Satversmes tiesā.
Turklāt Kirejak atzīmēja, ka daudzas inkasācijas aģentūras strādā pēc aģentūras shēmas: parādi faktiski paliek bankas bilancē, tas ir, tie netiek pārskaitīti kolekcionāriem. Sarunas ar korespondentu beigās Andrejs Kirejaks rezumēja: viņš uzskata, ka pēc lēmuma atbrīvošanas nebūs juridiska pamata apstrīdēt parādu nodošanu inkasatoriem tiesā.
