Kopš marta valsts parādzīmju daļa ir samazinājusies par vairāk nekā 80 procentiem. Daudzus gadus Krievija ir bijusi viena no lielākajām ASV valsts kases obligāciju turētājām, taču pēdējo sešu mēnešu laikā situācija ir dramatiski mainījusies. Kopš marta Krievija ir ievērojami samazinājusi savas rezerves no 96,1 līdz 14,9 miljardiem ASV dolāru maijā, kas nozīmē, ka tā vairs nav starp desmit labākajiem amerikāņu aizdevējiem.
Krievijas kopējie ieguldījumi ASV obligācijās gandrīz ir atgriezušies 2007. gada vidus līmenī (14,7 miljardi USD). Krievijas centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiullina sacīja, ka pārdošana ir daļa no centieniem dažādot valsts starptautisko rezervju portfeli.
"Pēdējo 10 gadu laikā mēs gandrīz 10 reizes esam palielinājuši zelta un valūtas rezerves," viņa teica. "Mēs dažādojam savu ārvalstu valūtas portfeli … mēs novērtējam visus riskus, tostarp finanšu, ekonomiskos un ģeopolitiskos."
Eksperti uzskata, ka šis solis bija atbilde uz ASV aprīļa sankcijām pret Krieviju, kas bija vērstas pret Krievijas biznesa eliti un lielajām korporācijām, piemēram, Renova Group un Rusal.
"Tas galvenokārt ir politisks lēmums," sacīja Sergejs Suverovs, BKS vecākais analītiķis. „Centrālā banka turēja apmēram 30 procentus no saviem aktīviem ASV valsts kases obligācijās, un par to vienmēr ir kritizēta. Tāpēc, ņemot vērā ASV sankcijas, virzība uz dolāru aktīvu rezervju samazināšanu izskatās vairāk nekā loģiska."
Valsts kases obligācijas ir ASV valdības obligācijas ar fiksētu procentu likmi, kuras termiņš pārsniedz 10 gadus un kuras procentus maksā reizi sešos mēnešos. Valstis parasti pērk ASV obligācijas, lai pārvaldītu savu tirdzniecības deficītu ar ASV, atkārtoti ieguldot dolārus, kas tiek iztērēti ASV preču un pakalpojumu pirkšanai.
