Lai novērtētu saražoto produktu apjomu dažādos laika periodos, jāpiemēro cenu salīdzinājums. Pastāvīgas vai salīdzināmas cenas tiek izmantotas, lai novērstu cenu izmaiņu ietekmi uz vērtības rādītāju dinamiku, kad tos salīdzina. Salīdzināmās cenas ļauj novērtēt preču tirdzniecības, ražošanas un patēriņa attīstību inflācijas kontekstā.
Tas ir nepieciešams
- - deflatora indeksa vērtība;
- - kalkulators.
Instrukcijas
1. solis
Pastāvīgām vienotām cenām visā valstī jāatspoguļo ražošanas izmaksas noteiktā laika posmā. Salīdzināmas cenas ir nepieciešamas, lai ņemtu vērā ražošanas līdzekļu izmantošanas efektivitāti, preču un bruto produkcijas pieauguma tempu vērtībā un fiziskā izteiksmē, kā arī lai ņemtu vērā darba ražīguma pieaugumu dažādās vadības kategorijās. Parasti cenas tiek pārskatītas ik pēc 10 gadiem.
2. solis
Pastāvīgās cenas atspoguļo nevis ražošanas izmaksu dinamiku, bet gan to dabisko izpausmi, tas ir, patērētāja vērtības masu. Cena šeit darbojas kā līdzeklis, lai izmērītu un apvienotu vienā kopsaucējā tos produktus, kas nav salīdzināmi natūrā.
3. solis
Ja salīdzinām divus gadus pēc kārtas ražotos produktus, jebkura gada cenu var ņemt par salīdzināmu cenu. Analizējot dinamisku rādītāju sēriju ilgākam periodam, par salīdzināmo cenu uzskata bāzes gada cenu, kas ir pirms cenu pārmaiņu gada. Lai cenas būtu salīdzināmā formā, jāizmanto individuālie un vidējie cenu izmaiņu indeksi, kas nozīmē, ka nemainīgās cenas jāaprēķina, pamatojoties uz oficiāli izveidotu deflatoru indeksu izmantošanu.
4. solis
Deflatora indeksi ietver:
- kapitāla būvniecības indekss;
- patēriņa cenu indekss;
- rūpniecības ražojumu cenu indekss;
- cenu indekss materiālu un tehnisko resursu iegādei rūpniecības uzņēmumos.
5. solis
Lai jebkura pagājušā gada cenu pārtulkotu uz pašreizējā cenu, jums jānoskaidro cenu indekss un reiziniet pagājušā gada cenu ar zināmo indeksu. Rezultāts būs nepieciešamā cena.
6. solis
Apjoma koeficienta neatbilstība var pasliktināt organizācijas darbības novērtējumu, lai samazinātu bruto produkcijas radīšanas izmaksas, un, ja salīdzinām faktiskās izmaksas ar plānotajām izmaksām, rādītāju atšķirību izraisa gan dažu atsevišķu izmaksu izmaiņas produktu veidiem un izmaiņām ražošanā. Lai rādītāji būtu salīdzināmi, nepieciešams neitralizēt apjoma faktora ietekmi, kurai plānotās izmaksas tiek pārrēķinātas faktiskajā ražošanas apjomā un salīdzinātas ar faktiskajām izmaksām.