Ja cilvēks nomirst, neatliekot laiku nomaksāt aizņemtos kredītus, viņa parādi nonāk mantiniekiem. Bet kādā gadījumā? Ko darīt, ja mantinieks ir bērns? Un vai banka var pieprasīt no mantinieka sodu par aizgājušā aizņēmumu? Jautājumi ir sarežģīti, un katram no tiem ir nepieciešama detalizēta atbilde.
Bojāgājušo mantiniekiem ir pienākums atmaksāt viņa aizdevumus, ja viņi saņem mantojumu. Pēc gribas vai likuma to dara viņi paši - tam vairs nav nozīmes. Un mantotā persona tiek uzskatīta ne tikai par to, kas saņēma notariālo apliecību, bet arī par to, kurš neatteica mantojumu.
Tie. šī ir persona, kas pārņēma īpašumu valdījumā, veica pasākumus tā saglabāšanai, radās tā uzturēšanas izmaksas, pasargāja īpašumu no citu cilvēku prasībām, samaksāja mirušā parādus vai saņēma parādā viņiem dotos līdzekļus. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka šī persona ir faktiski pieņēmusi mantojumu un līdz ar to arī saistības pret testatora kreditoriem.
Mantojums un parādi
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Civilkodeksu mantiniekam ir pienākums atbildēt par parādiem tikai saņemtās mantas robežās. Tas nozīmē, ka, ja šāda īpašuma cena ir mazāka par aizdevuma summu, tad arī mantinieks maksās mazāk. Piemēram, persona mantoja 300 tūkstošu rubļu vērtu automašīnu un aizdevumu 500 tūkstošu rubļu apmērā. Summa, kas viņam jāatdod kreditoriem, šajā gadījumā būs 300 tūkstoši rubļu, jo tai jābūt līdzvērtīgai mantotā īpašuma cenai, t.i. automašīnas.
Ja mantojumā ir iekļuvuši vairāki cilvēki, viņi visi būs atbildīgi par mantojuma atstājēja parādiem. Tas nozīmē, ka atkarībā no no mirušā saņemtās mantas vērtības kreditors var prasīt parādu no viena mantinieka vai no visiem uzreiz. Protams, viņu mantojuma vērtības robežās. Piemēram, ja īpašums ir daļa no mājas īpašumtiesībām, tad mantiniekiem ir pienākums atmaksāt mantojuma atstājēja ņemto aizdevumu par šo māju.
Ja mirušā parāds tika nodrošināts ar ķīlu (automašīnu, mājokli utt.), Tad mantinieks papildus aizdevumam saņem ieķīlāto lietu. Tas atvieglo parāda atgūšanu, jo banka var atļaut pārdot nodrošinājumu un atmaksāt aizdevumu. Turklāt šajā gadījumā mantiniekam ir pat prioritāras tiesības nomaksāt parādu, pārdodot ķīlu.
Ja mantojumā iekļūst nepilngadīgie, viņiem ar viņa īpašumu pāriet arī mantojuma atstājēja kredīti. Bet, tā kā bērni nevar veikt juridiskas darbības, viņu likumīgie pārstāvji nonāk mantojumā - tie ir vecāki, aizbildņi un aizgādņi. Tieši viņiem šajā situācijā krīt parāds un pienākums to atdot.
Bet tas ir tad, kad bērns nav vecāks par 14 gadiem. Un, ja viņa vecums ir no 14 līdz 18 gadiem, tad, piesakoties mantojumam, viņš rīkojas pats, tomēr - ar vecāku, aizbildņu vai aizgādņu piekrišanu. Un likumīgie pārstāvji arī atmaksā aizdevumu.
Situācija ir sarežģītāka, ja aizdevums tika izsniegts pret galvojumu. Šajā gadījumā ir divi iespējamie notikumu attīstības scenāriji:
- Ja mantojuma atstājējs precīzi samaksāja nodevas, tad parāds nonāk tiem, kas manto īpašumu. Un varbūtība, ka banka pieprasīs kreditora atmaksu no galvotāja, ir ļoti maza.
- Ja mirušais nemaksāja iemaksas un līdz nāves brīdim kreditoram ir tiesas lēmums piedzīt parādu, tad atbildīgs būs galvotājs. Tomēr viņš var vērsties pie mantiniekiem ar regresīvu prasību, bet tikai pēc tam, kad samaksājis aizdevumu. Šajā gadījumā nauda tiks atgriezta galvotājam ar tiesas starpniecību.
Procenti un soda naudas
Vēl grūtāka ir situācija, kad mantinieki uzreiz neuzzina par aizgājēja atstāto aizdevumu. Vai šajā gadījumā banka var iekasēt procentus un soda naudu par novēlotām iemaksām? Jautājums ir ļoti pretrunīgs, jo to tieši neregulē Krievijas Federācijas tiesību akti, un nav precīzas atbildes. Un tiesu prakse šādos gadījumos ir atšķirīga. Daži lēmumi apstiprina mantinieku pieprasījuma soda procentus likumību, bet citi drīkst pieprasīt tikai aizdevuma summu, bet ne uzkrātos procentus.
Pirmajā gadījumā, kad tiek apstiprināta soda likumība, to pamato fakts, ka aizdevums tika izsniegts, pamatojoties uz līgumu, kuram ir noteikti nosacījumi. Un, ja parādnieks nomirst, viņa vietu ieņem mantinieks, t.i. mainās tikai līguma puse, bet ne nosacījumi. Tā kā kredītmaksājumu termiņa neievērošana nozīmē naudas sodu kā sankciju, bankai ir tiesības pieprasīt no mantinieka procentus. Tomēr šeit ir arī grūtības: aizņēmēja vaina tiek konstatēta tikai no mantojuma dienas, t.i. notariāla sertifikāta reģistrācija.
Otrajā gadījumā, kad tiek prasīts pieprasīt soda procentus, tiesnesis nolemj, ka banka var pieprasīt no mantinieka tikai galīgo parāda pamatsummas nokārtošanu, izmantojot tikai īpašumu. Bet tajā pašā laikā bankai tiek dotas tiesības uzlikt ierobežojumus mirušā atstātajam īpašumam.
Nav iespējams paredzēt, kādu lēmumu tiesa pieņems katrā konkrētajā gadījumā. Bet tiesvedība ir arī ārkārtējs pasākums, jo parasti puses patstāvīgi vienojas savā starpā.
