Konstitūcija garantē sociālo drošību saistībā ar apgādnieka zaudēšanu apgādājamiem ar invaliditāti. Normatīvie akti par pensiju nodrošināšanu dažādām pilsoņu kategorijām obligāti paredz pensiju, kas piešķirta, zaudējot apgādnieku.
Instrukcijas
1. solis
Atkarībā no tā, kurš bija mirušais apgādnieks (darbinieks saskaņā ar darba līgumu vai valdības vai pašvaldības ierēdnis, militārais vai tiesībaizsardzības darbinieks), apgādnieka zaudējuma pensijas pabalstus regulē dažādi likumi.
2. solis
Lai aprēķinātu mirušā darbinieka vai ierēdņa pensiju, nosaka apdrošināšanas iemaksu (pensijas kapitāla) summu, kas par viņu iemaksāta Pensiju fondā pirms nāves dienas. Aprēķiniet mirušā standarta apdrošināšanas pieredzi līdz nāves dienai, pamatojoties uz nosacījumu, ka mirušā pilnais dzīves gads pēc 19 gadu vecuma sasniegšanas ir vienāds ar 4 mēnešu apdrošināšanas pieredzi: 4 mēnešus par katru gadu pieskaita 12 mēneši - tā būs standarta pieredze, kurai nevajadzētu pārsniegt 180 mēnešus. Daliet likumā noteikto darba stāžu ar 180 un reiziniet ar aprēķināto izmaksu periodu 228 mēneši. Tad pensijas kapitālu dala ar koeficientu un apgādājamo skaitu. Pievienojiet šim rezultātam bāzes lielumu, kas ir fiksēta summa, kas tiek indeksēta katru gadu.
3. solis
Lai aprēķinātu karavīra vai likumsargu apgādājamo pensiju, aprēķiniet mirušā naudas pabalstu, summējot viņa oficiālo algu, algu pēc ranga un procentuālo darba stāža pieaugumu. Ja apgādnieka nāve iestājusies slimības vai traumas (traumas) dēļ, kas gūta dienesta laikā, aprēķiniet apgādnieka zaudējumus katram apgādājamajam 40 procentu apmērā no aprēķinātās naudas piemaksas. Ja mirušā apgādnieka slimība vai savainojums nav saistīts ar dienestu, aprēķiniet apgādnieka zaudējuma pensiju par katru apgādājamo 30 procentu apmērā no aprēķinātā naudas pabalsta.
