Nodokļa likme ir viens no galvenajiem nodokļa aprēķināšanas kritērijiem, un tā ir nodokļu maksājumu summa uz vienu ar nodokli apliekamās bāzes vienību.
Instrukcijas
1. solis
Nodokļa likme ir viens no būtiskiem nodokļu aprēķināšanas elementiem kopā ar nodokļa objektu, nodokļa bāzi, taksācijas periodu, nodokļa summas aprēķināšanas kārtību utt. Tikai tad, kad ir noteikts viss būtisko elementu kopums, nodoklis tiek uzskata par izveidotu.
2. solis
Saskaņā ar aprēķina metodi nodokļu likmes ir trīs veidu: fiksētas, proporcionālas un progresīvas. Vienotajai nodokļu likmei ir noteikta absolūtā vērtība neatkarīgi no maksātāja ienākumu lieluma. Šo likmi sauc arī par reālo nodokli.
3. solis
Proporcionālā nodokļa likme tiek izteikta kā noteikta procentuālā daļa no apliekamās bāzes neatkarīgi no tās apjoma. Piemēram, Krievijas Federācijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 13 procenti.
4. solis
Progresīvā nodokļu likme palielinās, palielinoties nodokļu maksātāja ienākumiem. Ir divu veidu progresīvās likmes: vieglas un smagas. Vienkāršā progresijā likme palielinās, palielinot nodokļa bāzi visam ienākuma apjomam. Ar sarežģītu progresu nodokļa bāze tiek sadalīta daļās, no kurām katra tiek aplikta ar nodokli pēc savas likmes. Tajā pašā laikā likme palielinās ne visiem ienākumiem, bet tikai tā daļai, kas palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu.
5. solis
Nodokļa likmi, kas izteikta procentos no maksātāja ienākumiem, sauc par nodokļu kvotu.
6. solis
Nodokļu objekts ir īpašums, peļņa, preču vai pakalpojumu pārdošana un citi apstākļi, kuriem ir vērtība, un kuru klātbūtnē nodokļu maksātājam ir pienākums maksāt nodokli. Turklāt katram objektam ir sava nodokļa likme.
7. solis
Nodokļu maksātājs var būt gan fiziska persona (individuāls uzņēmējs), gan juridiska persona (organizācija, firma). Standarta nodokļu periodi ir kalendārais mēnesis, ceturksnis vai gads. Gada periodu var sadalīt vairākos laika intervālos, pēc kuriem tiek izmaksāti avansa maksājumi (piemēram, reizi ceturksnī).
