Vienotais sociālais ieguldījums (ERU) ir konsolidēts nodoklis, ko maksā Ukrainas uzņēmumi un uzņēmēji, izmantojot algotu darbaspēku. Tās normatīvais regulējums bija Ukrainas likums "Par vienotas sociālās iemaksas iekasēšanu un uzskaiti valsts obligātajā sociālajā apdrošināšanā", kas tika ieviests 2011. gada janvārī. Likums ļāva ievērojami vienkāršot atskaitījumu no algu fonda un citu personu ienākumu uzskaiti un uzkrāšanu.
Instrukcijas
1. solis
ESV apjoms uzņēmumiem ir tieši proporcionāls profesionālās riska klasei, kurai pieder attiecīgā produkcija. Šo parametru nosaka uzņēmuma galvenās saimnieciskās darbības veids, ko veic Sociālo nelaimes gadījumu apdrošināšanas fonds. Galvenais metodiskais dokuments, ar ko nosaka ESV aprēķināšanas kārtību, ir Ukrainas Pensiju fonda valdes apstiprināta instrukcija Nr. 21-5 "Par kārtību, kādā aprēķina un maksā valsts obligāto sociālās apdrošināšanas vienoto iemaksu".
2. solis
Ar nodokli apliekamā bāze, aprēķinot ESV, ir uzkrātās peļņas summa pa maksājumu veidiem, ieskaitot pamata un papildu algas, citus veicināšanas un kompensācijas maksājumus, ieskaitot tos, kas saņemti natūrā. Kopumā maksājumu lielums uzņēmējiem ir 34%. Ņemot vērā piešķirto produkcijas profesionālā riska klasi, vienotā sociālā iemaksa jāaprēķina ar paaugstinātu likmi, kas ir no 36,76 līdz 49,7%.
3. solis
Minimālās un maksimālās apdrošināšanas prēmijas tiek noteiktas katru ceturksni kārtējā finanšu gada laikā. Uzņēmējiem, kuri izmanto vienkāršoto nodokļu sistēmu, ikmēneša maksājumu summa par ESV ir vienāda ar apdrošināšanas prēmijas minimālo summu neatkarīgi no tā, kādi ir viņu kārtējie mēneša neto ienākumi.
4. solis
Neatkarīgi no darbaspējīgām personām izmantotās nodokļu sistēmas maksimālais ienākumu apjoms, kas ir aprēķina pamats, ir 17 reizes lielāks par oficiāli apstiprināto iztikas minimumu. ESV tiek uzkrāti jebkurā gadījumā - nodokļa bāzes noteiktās summas faktiski tika samaksātas vai nemaksātas.
5. solis
Būtu jāmaksā viena sociālā iemaksa par atvaļinājuma vai slimības atvaļinājuma summu, kuras periods pārsniedz 1 mēnesi, katram kalendārajam mēnesim jābūt atsevišķi. Gadījumā, ja ar nodokli apliekamās bāzes aprēķināšanā tika konstatētas kļūdas un algu aprēķins tiek veikts par iepriekšējo periodu, šī summa jāiekļauj tā mēneša algā, kurā šīs izmaksas faktiski tika veiktas.
